Konference

Starptautiskās konferences

''Baltija un Eiropa PSRS militārisma varā:
Aktuāls skatījums''

Rīgā, 2012.02.11.

Organizētāji: Latvijas Okupācijas izpētes biedrība, EP deputāte, Prof. Inese Vaidere 

Dalībvalstis: Čehija, Gruzija, Igaunija, Krievija, Latvija, Lietuva, Somija, Slovākija, Ukraina, Ungārija.

Dienas programma plaša, daudzveidīga un izzinoša:

Ilgonis Upmalis, bijušais PSRS armijas izvešanas no Latvijas kontroles biroja vadītājs (1992.-1995.gads)

PSRS Militāri rūpnieciskā kompleksa darbība Latvijā, tā ietekme uz ekonomiku un vidi.
Pētījums par MRK darbību Latvijā veikts pirmo reizi. Pēc neatkarības atgūšanas sabruka ne tikai Latvijas lauku apsaimniekošanas sistēma, bet arī lielākā daļa tautsaimniecības rūpnīcas. Daudzi, vaino tā laka valdību un rūpnīcu pārņēmējus. LOIB uzdevumā veiktais pētījums atklāj patiesos rūpnīcu sabrukšanas iemeslus. Militārā ražošana LPSR tautsaimniecības rūpnīcās bija viena no pamatfunkcijām. Visās lielākajās tautsaimniecības rūpnīcās militārais pasūtījums okupācijas laikā bijis no 30 līdz 100% no kopējās produkcijas saražotā apjoma. Pasūtījumu nodrošināšanai ievestas tika izejvielas un darbaspēks. MRK Padomju Savienībā bija varas un politiskā sistēma ar kuras palīdzību risināja militāros, politiskos un tautsaimniecības jautājumus. Šī sistēma balstījās uz politiskās un militārās varas kopumu. Totālā darbības slepenība ļāva brīvu MRK darbību valsts iekšienē, neņemot vērā pat PSRS uzņemtās starptautiskās saistības. Kā piemērs: laikā, kad 1972.gadā PSRS parakstīja starptautisku konvenciju: "'Par aizliegumu izstrādāt, ražot un glabāt bakterioloģiskos (bioloģiskos) un toksiskos ieročus, ka arī to iznīcināšanu", Latvijā uzcēla Olaines ķīmisko rūpnīcu kompleksu. Rūpnīcas, neskatoties uz aizliegumu, sāka ražot bioloģiskās, ķīmiskās un psihotropās vielas, bioloģiskajiem un ķīmiskajiem ieročiem.
Rūpnīcu kompleksu atstātais ķīmiskais vides piesārņojums nākotnē var draudēt ar ekoloģisku katastrofu lielai Latvijas teritorijai. Pēc pētījuma rezultātiem par MRK darbību ne tikai Latvijā var droši apgalvot, ka Padomju Savienībā, kā totalitārā valstī, visa saimnieciskā sistēma, kultūra, izglītība un veselības aizsardzība, bija militarizēta un Latvija vairāk kā 50 gadus bija integrēta šajā sistēmā.
Konference ir turpinājums, 2011.gadā iesāktajai konferencei: ''Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā''. Noklausoties visus referentus, varam pateikt paldies par to pētniecisko darbu, kuru veikuši ir katras valsts referenti. Šīs zināšanas ir nepieciešama mūsu sabiedrībai, kas būtiski veicina izpratni par okupācijas režīma nodarīto postu, par tā graujošo ietekmi uz valsts attīstību.

Kopsavilkums.
Konferences mērķis – apzināt dažādu Eiropas valstu pieredzi PSRS militarizācijas faktu un tās seku izpēti un informēt par to starptautisko sabiedrību kopējas vēstures izpratnes veidošanai Eiropā.
Konference notika zīmīgā laikā – tieši piecdesmit gadus kopš pasaule atradās uz globālās iznīcības sliekšņa – Kubas krīzes. Lai arī pēc tam starptautiskā spriedze mazinājās, bruņošanās sacensība turpinājās un iegāja jaunā PSRS ekspansionisma totālas militarizācijas posmā.
Noklausoties astoņu Prāgas platformas valstu un Krievijas, Gruzijas pārstāvju referātus, konference secina, ka: PSRS militarizācijas līmenis bija daudz augstāks un tā ietekme uz dažādām dzīves jomām daudz negatīvāka, nekā līdz šim bija zināms. Īpaši graujoši tā ietekmēja PSRS bijušās republikas un t.s. sociālisma nometnes valstis.
Padomju agresīvā ārpolitika negatīvi ietekmēja ne tikai t.s. sociālisma nometnes valstis, bet arī visu pasauli.
PSRS militārisma postošās sekas joprojām nav pietiekami izvērtētas, to pārvarēšanai būs nepieciešami vēl vairāki gadu desmiti.
Lai veicinātu tālāku Eiropas kopējas vēstures izpratnes attīstību un nodošanu nākamajām paaudzēm, konference aicina zinātniekus turpināt padziļināti pētīt un analizēt PSRS militārisma darbību, kā arī atstātās sekas, plašāk izmantojot arhīvu un agrāk slēptās statistikas datus un jauniegūto informāciju darīt zināmu sabiedrībai.

Konferencē piedalījās Kurzemes rajona Politiski represēto kluba biedri: Māra Dreimane, Loreta Kalniņa, Laimdota Podze.

Konferences materiāli ievietoti: www.loib.lv  

Tekstu sagatavoja:
Laimdota Podze