Seminārs

Attēlu galerija

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Pārējie attēli...

Politiski represēto biedrība
Kurzemes rajona Politiski represēto klubs
Dzirciema ielā 26, Rīga, LV – 1007

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta
Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa
Pilsoniskās līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstības programma
projekts Kad satiekas paaudzes

Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda, Borisa un Ināras Teterevu fonda
programma Atbalsts Rīgas senioriem
projekts Kas satiekas paaudzes

Rīgas domes Labklājības departamenta
programma Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām
pasākumi Dzīvesstāstu atmiņu krājums

1939.gada notikumu atspoguļojums laikrakstā ''Brīvā zeme''
Informatīvā nodarbība – seminārs:

1939.gads – baigo nojausmu priekšspēle.

Rīgā, Dzirciema ielā 26, 2013.gada 8.maijā, plkst. 11.00

Tēma: ''1939.gads – baigo nojausmu priekšspēle''(Laimdota Podze).

Mēdz teikt, ka laiks dziedējot visas brūces, tas pārklājot visam pāri savu aizmirstības plīvuru. Tā tas varētu būt ar mūsu ikdienu, bet ja dzīvē ir nācies sastapties un saskarties ar tik lieliem pārdzīvojumiem un zaudējumiem, lai kā mēs paši vēlētos tos aizmirst, viss paliek atmiņā uz mūžu.

2011.gada vasarā, nejauši, lauku mājas bēniņos, Tirzas pagasta Vecadulienā, tika atrasta, 1939.gada 19.septembra laikraksta ''Brīvā zeme'' vienas lapas augšējā mala – šī dzeltenā, mazā lapiņa raisīja interesi: 'Kā rīdziniekiem trūkst? '', ''Ziņojums no Viļņas plkst. 12.00'', ''Valstu aktivitātes Tālajos Austrumos''.

Nedaudz vēlāk, mūsu laikmeta gaismu ieraudzīja arī vairāki laikraksta eksemplāri, ar kuru saturu varam iepazīties, piedaloties seminārā. Šodien, ielūkojoties šajās, vairāk kā septiņdesmit gadu vecajās laikrakstu lappusēs, saprotam, ka notikumi risinājušies strauji un nepieredzēti cietsirdīgi. Pār mūsu zemes nacionālo brīvību, tās izaugsmi un labklājību, savelkas tumši mākoņi, kas ir dziļā pretrunā ar tautas interesēm. Lielvaras par tām nedomā.

Raksti no avīzēm:

Ceturtdiena, 1.septembrī, 1938.gada, Nr. 197 laikraksts ''Brīvā zeme''.

''Vaina nav jāmeklē ārpusē vien'' (Vija Ķerpe).

Valsts prezidents K.Ulmanis lauksaimniecības biedrību ievēlēto labības biroja un Latvijas centrālā sēklu eksporta pilnvarnieku sanāksmē: ''Rīgas Latviešu biedrības'' namā, savā runā uzsvēra, ka cenas visiem lauksaimniecības ražojumiem ir sakārtotas un ir pietiekošas. Ja kāds labības tirgotājs ir nikns par to, ka valdības iestāžu pasākumi ir ierobežojuši viņa plašo darbību un saka, ka cenas pie mums ir zemākas nekā citur, tad jums nav iemesla tam ticēt.

'' 50% nav vairs aiz kalniem"

Mācoties labajos laikos uzkrāt rezerves roku un smadzeņu darbā, mācoties paši savu spēku atrast un uz to palaisties. Ražas kāpj un 50% pieaugums nav vairs aiz kalniem. Kviešu sējumu platība un raža jāpaceļ par 50%. Ar valdības atbalstu kuļmašīnu īpašnieki un mašīnu koplietošanas biedrības saņems 30 salmu kūlējus. Pie pašizmaksas ir otra lieta, ka strādāšanas un ražošanas apstākļi tomēr ir ļoti dažādi, tas ir nenoliedzami. Lauksaimnieki tagad prot un spēj labību sagatavot kā labu tirgus preci. No importa zemes esam kļuvuši par eksporta zemi.

Trešdiena, 22.martā, 1939.gada, Nr. 67 laikraksts ''Brīvā zeme''.

''Latvija turpinās neatkarīgu politiku'' (Jānis Tītmanis).

Ministru kabinets noklausījās ārlietu ministra V.Muntera ziņojumu par notikumiem Viduseiropā un to atbalsi starptautiskā politikā. Pārrunās par vispārējo politisko stāvokli, ministru kabinets nāca pie vienbalsīga slēdziena, ka neskatoties uz jauno saspīlējumu starptautiskās attiecībās, Latvijas līdzšinējā neitrālā izturēšanās un neatkarīgā politika vislabāk atbilst valsts un tautas interesēm. Pieturoties pie šīs politikas, valdība joprojām pieliks visas pūles valsts drošības nostiprināšanai un rūpēsies par to, lai Latviju, tāpat kā līdz šim, izsargātu no ieraušanas starptautiskos sarežģījumos un konfliktos.

''Vācija pieprasījusi Lietuvai Klaipēdas apgabalu''.

Ziņas no Klaipēdas un Berlīnes, kā arī notikumi pašā Kauņā liecina, ka pienācis izšķirošais brīdis Klaipēdas jautājums nokārtošanā. Kauņā no Berlīnes atgriezās Lietuvas ārlietu ministrs J. Urbšis, tūlīt tika sasaukta ministru kabineta sēde, kas ilga vairākas stundas. Kā zina stāstīt informētas personas, Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops, prasījis savas valdības vārdā, lai Lietuva nodod Klaipēdas apgabalu Vācijai vienošanā ceļā.

Poļu prese par Klaipēdas apgabala atdošanu Vācijai:

Laikraksti uzsver, ka jautājumu izšķirs šodien, tomēr neviens laikraksts saviem ziņojumiem nepievieno komentārus.

Ko saka franči:

Ārvalstu diplomātu aprindas piegriežot lielu vērību faktiem, ka Musolini nav pievienojis savus apsveikumus tiem, kurus Hitlers saņēmis no Tokijas, Budapeštas un Burgosas. Franču prese asi nosoda notikumus ap Klaipēdas jautājumu.

Vācu valstsvīri devušies atpūtā:

Vērojot pašreizējo stāvokli, Berlīnē valda pārliecība, ka viss ieiet nomierināšanās stadijā. Vācu preses tonis kļuvis mierīgāks un pasvītro, ka lielākā daļa ''pasaules melu'' esot sabrukusi.

Angļu prese par Klaipēdas atdošanu Vācijai:

Vācijas valdība izteikusi Lietuvas atkārtotu prasību, ievērot Klaipēdas apgabala iedzīvotāju gribu un respektēt pašreizējo politisko stāvokli Eiropā.

Pirmdiena, 8. maijā 1939.gada, Nr. 103 laikraksts ''Brīvā zeme''.

''Hercogs Jēkabs'' – mūsu tirdzniecības flotes modernākais kuģis (Valija Kalniete).

Katram zināms, ka hercogs Jēkabs bija vīrs, kas tālu lika skanēt latviešu jūrnieku slavai. Latvju darinātās buras plīvoja lielajos okeānos. Arī tagad šis vārds no jauna nes rosmi mūsu kuģniecībā un proti – apvienotā kuģniecības akciju sabiedrība iegādājusies modernāko motorkuģi mūsu tirdzniecības flotē un devusi tam vārdu ''Hercogs Jēkabs''. Visi klātesošie novēlēja kuģim ilgu mūžu un laimīgu ceļa vēju visās gaitās. Vēl jo lielāka pārliecība ir tagad, ka patiešām šis dzelzīs kaltais kuģis vēl jo lepnāk nesīs latviešu jūrnieku labo slavu citās zemēs.

''Piensaimniecības sasniegumi atjaunotās valsts piecos gados''.

Vērtējot sasniegumus atjaunotās valsts piecos gados, visās dzīves nozarēs saskatāma nepieredzēti strauja uz priekšu iešana. Astoņpadsmit darbības gados piensaimnieku savienība veidojusies un kļuvusi par vienīgo centrālo sabiedrību, kas galveno uzmanību veltījusi piensaimniecības ražojumu eksporta izveidei un nostiprināšanai. Sviesta ražošana un eksports pēdējos piecos gados nepārtraukti pieauguši un sasnieguši rekorda apmērus. Latvija patlaban ierindojusies sestā vietā pasaules sviesta eksporta valstu starpā. Blakus sviesta ražošanai, svarīga nozīme arī siersaimniecībai. Arī piensaimnieku sabiedrību finansiālais stāvoklis ievērojami uzlabojies.

''Lai nežēlīgais neprāts nekad vairs nepiemeklētu cilvēci''.

Parīzē, 9.maijā, Vindzoras hercogs Verdenā teica runu: Es pārtraucu klusēšanu, ko pats biju sev uzlicis, tikai tādēļ, lai norādītu uz briesmām, ka varētu atkārtoties tie traģiskie notikumi, kādi piedzīvoti pirms divdesmit pieciem gadiem.'' Nav mana lieta nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, tas jāatstāj tiem, kuru vara vada tautas uz ciešāku saprašanos savā starpā. Lai Dievs dod, ka tie veiktu šo lielo uzdevumu, iekams vēl nav par vēlu.

Dzīvesstāstu atmiņu krājums ''Atmiņu vijums:

Dzintra Jātniece – mātes, Līnas Didrihsones stāsts:

1935.gada Ziemassvētkos, vīra tēvs vēlējās ar mums kopā aizbraukt uz kaimiņiem, kuri bija no radu puses, ķekatās. Visi saģērbāmies un aizbraucām. Laiks nebija auksts, bet ziema ir ziema. Pēc Ziemassvētkiem, vīra tēvs un kalps, saslima ar plaušu karsoni. Kalps bija jauns, tas izturēja, bet vīra tēvs slimnīcā mira. Tā tēva griba, par mājas norakstīšanu, netika izpildīta.

Pagāja daži mēneši pēc tēva nāves, kad trīs brāļi, sāka pieprasīt mantojumu. Mēs ar vīru nolēmām, ka labāk visu izpārdot, naudu sadalīt un pēc tam, iegādāties jaunus lopus un visu pārējo. Pagāja daži gadi un mūsu kūtī bija kādas desmit labas, ražīgas piena govis, iegādājāmies šķirnes sivēnus un sugas kuili. No Liepājas rajona ''Ādamu'' saimniecības, atvedām šķirnes bulli. Mūsu mājās izveidojās tāda kā apsēklošanas stacija.

Atceroties savu bērnību: Mūsu ģimene bija stipra un saliedēta, bijām savstarpēji saticīgi, par to jāpateicas tēvam, kurš bija sirsnīgs un labestīgs. Viņš prata mūs mācīt visās dzīves gudrībās. Par pārkāpumiem viņš mūs nepēra, bet paskaidroja tādā tonī, ka mēs sapratām bez kāda skandāla. Tēvu mēs cienījām, māte bija neiecietīgāka, bārās, tad tēvs maigi ar humoru māti mierināja un mēs bijām priecīgi, necentāmies darīt pārkāpumus.

Muižas lielmātei patika kalēja bērni, tādēļ viņa bieži nāca pie mums. Kādu dienu lielmāte vecākiem izteica priekšlikumu, ka viņai bērnu nav, esot bagāta un vai nevarot jaunāko meitu, kura viņai sevišķi iepatikusies, atdot par audžu bērnu. Varēšot izaudzināt, izskolot un viņai būšot meita, jo mātei un tēvam vēl paliekot daudz bērnu. Es visu dzirdēju, sapratu un ar lielām bažām gaidīju tēva atbildi. Atbilde nebija ilgi jāgaida: Nē, lielmāte, rokai ir desmit pirksti, kod kurā gribi, visi sāp. Es nevaru ne no viena bērna šķirties. Kad lielmāte bija prom, es ierāpos tēvam klēpī, bučoju viņu un mīlēju. Abi bijām laimīgi.

Saimniekošana ''Ķentenos'' Maigas Ivanočko stāsts:

1938.gads, mājai sākās kapitālais remonts, pelēko guļbūves ēku apmūrē ar dzeltenajiem ķieģeļiem. Atceros ķieģeļu kaudzes starp mājas logiem un graudu klēti. Mājai piebūvē verandu un tualeti, tiek izremontētas visas iekšējās telpas – mājai astoņas istabas un liels ķēķis, arī ankambars. Mūsu lietošanā četras istabas – vecāsmātes istabu izlīmē ar zilām tapetēm, mūsu guļamistabā gaiši zilas krāsotas sienas, papa kabinetā brūni krāsotas sienas ar tumšākiem kvadrātiem un zelta svītrām. Ciemiņu ēdamistaba – gaiši dzeltena ar uzpūstām puķēm. Istabās baltas podiņu krāsnis. Vēl nav elektrības, ir tikai petrolejas lampas, ir telefons, ir radio. Es ļoti mīlēju klausīties raidlugas. Labi atceros istabas iekārtojumu: papa kabinets: tuvāk pie loga rakstāmgalds, pie sienas dīvāns ar gaumīgi izšūtiem spilveniem. Mammīte liela rokdarbniece, visiem lielajiem mājas logiem, viņas tamborētie aizkari no griestiem līdz grīdai ar skaistiem rožu ziedu rakstiem un kastaņlapu musturiem. Ir izšūti galdauti dreiļu rakstā, dvieļi ar špicēm, spilvendrānas ar enzecēm, noaustas skaisti svītrotas segas un pārklāji. Pasūtīts ir mājas izdaiļošanas plāns, agrāk bija tikai vecāsmātes puķu dārzs, košumkrūmu pusloku ielenkumā ziedēja flokši, ķeizarkroņi, pujenes. Tagad, paralēli mājas sienai, plati zālāji ar atsevišķām ziedu grupām stūros. Ķēķa durvju priekšā tīrs pagalms, aiz kura zaļš mauriņš. Svētkos mastā plīvo Latvijas karogs, visur tīrība un kārtība. Tiek domāts par jaunās kūts celtniecību. Varētu pārdot balto birzi, žēl, tāds skaistums, tādēļ jāsakrāj naudiņa no saimniecības. Kūtī trīsdesmit ''latvijas brūnās", arī bullis savs – pārrauga uzraudzībā izkopts ganāmpulks, katrai govij savs ciltsraksts. Cik nopratu – piens, galvenais ienākuma avots, vēl bekoncūkas. Ir speciāli rati ar iedobēm lielajām piena kannām, kuras katru dienu ved uz pienotavu. Atceros graudu klēti – virs apcirkņiem karājās lieli žāvēti šķiņķi, Āboliņa šķūnim blakus ratnīca, pie sienām karājās zirglietas. Šķūnī federrati, līnijdroška, kamanas, arī darba rati un platā ore.

Pirmdiena, 12.jūnijā 1939.gada, Nr.129, laikraksts ''Brīvā zeme''.

''Politiskā neatkarība'':

Latvijas – Vācijas un tāpat Igaunijas – Vācijas neuzbrukšanas līgums parakstīts, un izskanējuši jau komentāri, kas šiem līgumiem sekoja pasaules presē. Nekas jauns šajos komentāros nav pasacīts, nekādu pārsteigumu tie mums nav nesuši. Pat otrādi, šīs atsauksmes devušas mums gandarījumu, ka esam gājuši pareizu ceļu un, ka ar jauno līgumu esam panākuši to, ko vēlējāmies: pirmkārt, Latvija un Igaunija ar neuzbrukšanas līgumiem vairojušas savu drošību un, otrkārt, abas šīs valstis stiprinājušas savu neitrālo stāju citu valstu starpā, ar uzsvaru vēl atgādinot savu stingro neitralitātes gribu.

Sestdiena, 13.maijā 1939.gada, Nr. 108 laikraksts ''Brīvā zeme''.

''Aizsargi vienmēr uzticīgi tēvzemei un Vadonim'' (Māra Dreimane).

Aizsargu organizācijas dalībniekiem, kā aktīviem 15.maija līdzdalībniekiem, atliek savās sirdīs ar prieku vērtēt to, kas ir panākts un būt lepniem uz to, ka arī aizsargu organizācijas dalībnieki, 15.maija norisē varējuši savu roku pielikt un līdz ar to radīt drošu pamatu atjaunotai Latvijai. Jau pirms vēsturiskās dienas aizsargi zināja un saprata, ka katras tautas laimīgai dzīvei, labklājībai, drošības vairošanai ir nepieciešami, lai visa tauta būtu idejiski apvienota, lai visai tautai būtu uzstādīts viens vienīgs mērķis, kuru aizsargi saprata kā pūles un rūpes par Latvijas labklājību, stiprumu un spēku. Strādāt un cīnīties, lai Latvija paliek vienmēr.

Vilhelms Munters Ārlietu ministrs.

''Pāri visam – nacionālā brīvība'' (Māra Dreimane).

Līdztekus politiskam attīstības procesam Eiropā, kura liecinieki mēs visi esam un kuru raksturo tiklab nepieredzēti plašas pārmaiņas telpā un matērijā, kā elpu aizraujošs straujums notikumu norisē, ir mainījušās arī ārpolitikas un diplomātijas metodes. Īstenībā par diplomātisku darbību šī vārda tradicionālajā nozīmē šodien nākas grūti runāt – starpvalstiskas attiecības kārto tieši no valsts uz valsti bez diplomātijas palīdzības.

Līdztekus augošam saspīlējumam starp lielvalstu grupām, mazo valstu stāvoklis pavēloši prasa būt nomodā par patstāvību un neatkarību. Mazo valstu stāvoklī var saskatīt reizē grūtības un priekšrocības. Grūtības tādēļ, ka tās gandrīz bez izņēmuma atrodas svarīgos stratēģiskos un satiksmes krustojumos. Labums tajā ziņā, ka lielvalstu politiskos manevros, mazās valstis var cerēt palikt ārpus saspīlējuma, par cik darbojošies spēki un pretspēki savstarpēji neitralizējas.

Piektdiena, 8.septembrī 1939.gada, Nr.203 laikraksts ''Brīvā zeme''.

''Mums jābūt apdomīgiem un taupīgiem'' (Aleksandrs Grīnbergs).

Gatavo preču krājumi visās nozarēs. Strādniekiem nodrošinās līdzšinējo darbu. Jāizbeidz vai jāsašaurina greznuma preču ražošana. Tirdzniecības un rūpniecības departaments patlaban rosīgi strādā, lai izpildītu valdības uzdevumus, kas norādīti likuma par preču krājumu izveidošanu un pārraudzību un izsludinātos finansu ministrijas rīkojumus par nepieciešamāko izejvielu reģistrēšanu un izlietošanu. Tomēr jāņem vērā, ka turpmāk dažu izejvielu apgādāšana būs grūtāk iespējama un tādēļ, mums jābūt apdomīgiem un taupīgiem esošo krājumu izlietošanā un enerģiskiem, jaunu krājumu sagādāšanā. Jānorāda rūpniekiem un amatniekiem, ka jāizbeidz tādu preču ražošana, kurām greznuma preču raksturs vai kuras rūpnieki varēja novietot tirgū tikai ar neatlaidīgas reklāmas palīdzību.

''Piparu un garšvielu ''noliktava'' profesora dzīvoklī.

Turpinot kratīšanu un izmeklēšanu dzīvokļos un veikalos, policija no jauna atklājusi veselu rindu personu, kas pārkāpušas cenu inspektora izdotos rīkojumus un valdības lēmumus. Reinholda Sniķera dzīvoklī atrasti lieli pārtikas krājumi: 120 kg cukura 100 kg sāls, 30 kg kafijas, 10 kg piparu, 10 kg vircu un 12 kg mandeles.

''Nakts melnumā un zenītložmetēju apsardzībā atpakaļ uz tēvzemi''.

No Budapeštas atgriezās trīs latviešu studenti, kas kā pirmie Polijas teritoriju šķērsoja nevis virzienā Varšava Viļņa, bet mēroja apkārtceļu visgarām Padomju Savienības robežai. Brauciens ildzis sešas dienas, jo pārvietošanās bijusi iespējama tikai naktīs. Par redzēto students Nikolajs Karps stāsta laikrakstam: ''Kad pagājušajā piektdienā Budapeštā parādījās pirmās ziņas par kara darbības uzsākšanu abās frontēs, mūsu noskaņojums bija visai optimistisks.Cerējām, ka ziņu pamatā ir tikai atsevišķas robežsadursmes, kas likvidēsies dažās dienās. Turpmākās stundās ziņas par stāvokli frontē kļuva draudošākas un nākošās dienas rītā nolēmām steigā doties uz Latviju''.

''Sākušies pārbaudījumi Jelgavas akadēmijā''.

Jelgavas lauksaimniecības akadēmijas mītnē, Viestura piemiņas pilī Jelgavā, pulcējās 296 jaunieši, kuri šogad vēlās sākt studentu gaitas.

''Izbūvē Ķeguma strāvas līnijas''.

Augstsprieguma līniju izbūve Ķeguma strāvas pārvadāšanai sekmīgi turpinās. Rīgas –Jelgavas līnijai visi masti jau uzstādīti un arī vadi uzkārti 16 km garā posmā. Jelgavas – Bauskas un Ķeguma – Ieriķu līnijai gandrīz puse stabu jau uzstādīti. Patlaban piegādā stabus Ieriķu – Valmieras līnijai. Transformatoru staciju būve Ķegumā un Rīgā jau nobeigta. Uzceltas ēkas transformatoru stacijām Ieriķos un Jelgavā, kur tuvākās dienās sāksies iekārtu montāža. Visu minēto līniju būvi paredzēts nobeigt novembrī, lai jau Ķeguma apakšstacijas darbības sākumā ar strāvu varētu apgādāt jo plašus mūsu zemes novadus.

Noziegums pret cilvēci.

Priekšnojautu varā (Andris Kristapsons).

Valters Ščerbinskis. (Lauku avīze, 2003.gada 03.oktobris).

Pēc 1939.gada 23.augusta Molotova – Ribentropa pakta, kurā Padomju Savienība un Vācija sadalīja savā starpā Austrumeiropu, par Maskavas un Berlīnes nodomiem zināja vai nojauta tikai neliels cilvēku loks. Šā līguma būtiskie punkti, kas skāra Baltijas valstu likteņus, bija slepeni.

1939.gads – vēsturnieka skatījumā: Latvijas Okupācijas izpētes biedrība

(LOIB ) – valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere:

Svarīgākie Latvijas rūpnieciskās ražošanas produkcijas veidi salīdzinājumā ar PSRS uz vienu iedzīvotāju 1940.gadā.(Avots: Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības un to rezultāti 1920.-1990.gadam. LSI (M.Sšmulders), Rīga, 1991.

Tautas ienākumi uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 1925 – 1934.

1941.g.jūnija deportēto skaits pa vecuma grupām, vīrieši, sievietes (cilvēku skaits).

Migrācijas saldo pa gadiem Latvijas PSR (tabulas).