Torņakalns - traģisko notikumu liecinieks


Sagatavoja: projekta vadītāja Laimdota Podze

Mūsu paaudze skaidri izprot, kamēr nav apzināti un izvērtēti dramatiskie 1941.gada 14.jūnija notikumu patiesie cēloņi, to virzošie spēki, gaita un sekas, kamēr baisie pieredzējumu nebūs pārtapuši vēstures pieredzē, kas nekad neļautu sabiedrībai virzīties pa varmācības ceļu, cilvēks nevarēs būt drošs par savu un savu bērnu nākotni.

Vagoniņš pie Torņakalna stacijas.

Piemiņas brīdis 2016.gada 14.jūnijā pie Torņakalna stacijas un pieminekļu ansambļa "Putenī". Nevienu vēsturisko posmu nevar aplūkot atrauti no tā laika sabiedriskās un politiskās dzīves. Kad uzdodam jautājumu, kā tas notika? Atbildes neskaidras – jo mūžībā ir aizgājusi paaudze, kura tieši pieredzēja izsūtīšanu no Torņakalna. Esam apņēmības pilni noskaidrot: dzelzceļa vagonu izvietojumu, tā aprīkojumu, izbraukšanas laikus, pārvietojamo cilvēku skaitu no Torņakalna.   

Bierants Ignāts pie pieminekļu ansambļa "Putenī".

Atceres brīdis.

Intervija ar Dzintru Isaku.

Intervija ar Māru Dreimani.

Runā: RD izpilddirektors J.Radzēvičs.

Runā LPRA priekšsēdētājs G.Resnais.

Ziedu nolikšana.

Marija Moiseja atceras izvešanu.


Lai arī pats deportācijas process Torņakalnā risinājās ātri un samērā saskaņoti, tomēr gatavošanās iedzīvotāju izvešanai no Latvijas teritorijas aizsākās tūdaļ pēc Latvijas okupēšanas 1940.gada 17.jūnijā, kad tika ieviests un nostiprināts padomju režīms. 1940.gada 21.jūlijā nedemokrātiskās bez alternatīvās vēlēšanās tapušais viltus parlaments – t.s. Tautas saeima pasludināja Latvijā "padomju varu", īsā laika periodā tika likvidēta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, citas Latvijas iestādes vai nu likvidēja, vai ieviesa padomju sistēmu. Kopš Latvijas okupācijas sākuma nepārtraukti tika izplatīti saukļi par "Modrības celšanu" un "ienaidnieka atmaskošanu". 1940.gada 12.jūlijā tika pieņemts kaitniecības apkarošanas likums, kas stājās spēkā ar publicēšanas dienu. Jau 1940.gada vasarā sākās "autas ienaidnieku" un citu "šķiriski svešu elementu" meklēšana, uzskaite un apcietināšana.

Ar 1941.gada 4.marta, PSRS NKVD pilnīgi slepenu pavēli Nr. 00247 no PSRS NKVD karaspēka izdalīja 65054 cilvēku lielo čekas operatīvo karaspēku, kas sāka ierasties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai sagatavotu iedzīvotāju deportāciju. Papildus Latvijā tika iesūtīti 1000 vidējā slāņa "speciālisti" ar ģimenēm, kurus sadalīja pa iestādēm: LPSR NKVD un milicijā - 800, LK(b)P CK – 58, Finanšu komisariātā – 28, Izglītības komisariātā – 35, Tautas Komisāru padomē – 12, valsts plāna komisijā – 5, Tieslietu komisariātā – 16, Pārtikas rūpniecībā – 14, Sovhozu trestā – 12, Patērētāju biedrības savienībā – 20.

Lēmumus par deportācijām bija sagatavojuši vietējie čekisti: Rīgā Dimitrijevs, Cēsīs Kudrjavcevs, Daugavpilī Varšavčiks; Rīgā tos galīgi apstiprināja Šustins, Cinis, Krivickis, Brezgins, Gavars un citi VDTK darbinieki. Lai arī VDTK atbildība par lielo noziegumu nav apstrīdama, taču to nebūtu iespējams veikt bez daudzu okupācijas režīmu institūciju atbalsta: piemēram: 11. Jūnijā Šustins lūdza LPSR TKP priekšsēdētāju Vili Lāci izdalīt deportāciju īstenošanai 500 automašīnu un 12 tonnas degvielas un, protams, lūgums tika izpildīts.

1941.gada 21.janvāra LAP prezidija dekrēts par vieglā auto transporta nacionalizācija skāra visas personīgās automašīnas. Rīgā, 1941.gada 13.jūnijā, Uzvaras laukums ir pilns ar transportu – sabraukušas gan vieglās, gan smagās
Rīgā, Torņakalnā, 1941.gada 13.jūnijā.– cilvēki steidzās savās ikdienas gaitās, pienāca un atgāja vilcieni uz Jūrmalu. Kaut kas tomēr bija citādi, cilvēki tad vēl nenojauta, ka Torņakalna preču stacijā stāv preču vagoni, un jau iekārtoti cilvēku uzņemšanai.
Lūcija Bulena raksta: "Laukums ļaužu pilns, lopu pārvadājamie vagoni jau stāvēja ierindā. Mums piebraucot, tūlīt tika atņemtas pases, apsargi stāvēja visapkārt. Vagoni pilni ar cilvēkiem un mums arī vieta atradās. Tēvs satika savu darba biedru ar sievu. Viņš tēvam saka: "Zini, vakar es pats tos vagonus sagatavoju, aizrestoju lodziņus, taisīju lāviņas un tualeti. Kas to būtu domājis, ka pašam arī te būs jābrauc nezināmā virzienā."

1941.gada 19.maijā PSRS valsts drošības tautas komisārs V.Merkulovs nosūtīja Lietuvas PSR valsts drošības komisariātam PSRS VDTK norādījumu Nr. 77 "Par operācijas sagatavošanu un veikšanu republikas teritorijas attīrīšanai no pretpadomju, kriminālajiem un sociāli bīstamajiem elementiem. "Tādi paši norādījumi attiecās arī uz Latviju. Atsaucoties uz konkrētiem padomju varas lēmumiem: Nr. 1299 -526ss, PSRS NKVD – NKGB un citiem, 1941.gada 14.jūnijā tika apstiprināts plāns: norāde, ka izsūtīšana veikta pēc b. Berija 1941.gada 14.aprīļa rīkojuma, kuru viņš devis atbilstoši PSRS valdības rīkojumam.

Skudra Egīls: "Mēs dzīvojām Pudiķu ielā 12 -1. Braucām centra virzienā un jo tuvāk centram, jo mašīnu vairāk. Pāri tiltam jau bija mašīnu straume. Pārbraucot pontona tiltu, mašīna strauji nogriezās pa kreisi, labajā pusē palika tāda kā skola. Kreisajā pusē bija divstāvu tumša ķieģeļu ēka, un tieši gar to mūri griezām iekšā. Vēl ilgi pēc kara tur bija vārti. Cik varu atcerēties, mēs iegriezām gar to mūri iekšā un tur stāvēja vagoni. Laukums bija pilns ar cilvēkiem.

Kamēr vagonā kāpa arvien vairāk cilvēku ar savām paunām, kustība bija kā skudru pūznī. Pēc kāda laika kāds bija ķēries pie cilvēku saskaitīšanas – cilvēku vairāk par 40. Ārā kņada turpinājās vēl ilgi. Vieni pavadoņi savus apsargājamos nodeva, citi pieņēma. Šī "rāmatvedība" negāja gludi. Rīta cēliens pagāja pamazām, pierodot pie jaunajiem apstākļiem. Pēc kādām sešām stundām, ap vienpadsmitiem, pirmo reizi attaisīja vagona durvis un sāka izdalīt pārtiku. Ienesa maizi, ienesa spaini ar ūdeni. Vagonā pārrunāja, ka cilvēki zuduši jau arī iepriekš, bet nelielā skaitā. Tik liela akcija kā šī bija negaidīts pārsteigums. Kad diena tika aizvadīta līdz krēslai, durvis atvērās otrreiz ūdens un pārtikas saņemšanai. Katram pienācās 50 gr. Cukura, 25 gr. Sviesta un puskilograms baltmaizes. Bija vēl jēlas zivis."

P.Bišofa, L.Kalniņa, LPodze dodas iepazīt Torņakalna preču staciju.

Torņakalna preču stacija.

Sliežu ceļš.

Pārmijas pie Arkādija parka.


Sliežu ceļu kopgarums Preču stacijas posmā ir vairāk par 3500 metriem, nodrošinot pilnīgi brīvu vagonu pārvietošanos šajā sektorā. No lokomotīvju remontdarbnīcas ēkas (Dzelzceļa muzeja ēkas) atiet pieci sliežu ceļi, nedaudz tālāk teritorijā vēl divi sliežu pāri, un vēl sliedes abās malās. Laukumā starp dzelzceļa kantora ēku (tumšā ķieģeļa māju) un lokomotīvju remonta ēku notika iedzīvotāju pārvietošana uz vagoniem.

Rīgas pilsētā iedzīvotājus Izsūtīja no divām stacijām: Šķirotavas stacijas un Torņakalna preču stacijas. Ceļš, kas ģimenēm bija šaubu un ļaunas priekšnojautas mākts, bija arī neziņas pilns, piemēram: Putniņš Jānis, dzim.1887.g, Putniņa Marija, dzim. 1887.g, dzīvo Torņakalna stacijas mājā, tika aizvesti uz Šķirotavas staciju. No Pārdaugavas galvenokārt ģimenes veda uz Šķirotavas staciju, no pilsētas centra – uz Torņakalna vai Šķirotavas stacijām, tikai vedot pa dažādiem apkārtceļiem.

Piemēram: Bubindussu ģimene, dzīvo Brīvības ielā 44/46 – 5, tiek vesti pa Brīvības ielu līdz Jaunajai Ģertrūdei, tad divas reizes to apriņķojot, aizvesti uz Torņakalnu.

Daudz satraucošāks ir fakts, kad visa ģimene bija pakļauta arestam:
Riekstiņš Tenis, dzim. 1894.g. Artilērijas ielā 46 -10, arest. Usoļlags,
Riekstiņš Gunārs, dzim. 1922.g. (19.g.) arest.Usoļlags.

Zālītis Kārlis, dzim.1895.g. Šarlotes ielā 28 -1, arest. Usoļlags,
Zālīte Velta, dzim.1922.g. (19.g.), arest.Usoļlags.
Un vēl J. Kociņa ģimene (4 cilvēki), H..Levitas ģimene (5 cilvēki) un citas.

Preču stacijas teritorijā, 14.jūnija rītā, jau stāvēja 5 ešeloni gatavībā cilvēku uzņemšanai, līdz 15,jūnija pēcpusdienā vagoni sakustējās un izbrauca uz galvenā ceļa, lai dotos pāri Daugavai, garām Rīgas stacijai, tobrīd vēl nezināmā virzienā.

No Torņakalna izsūtīto cilvēku skaits sniedzas pāri 2000, t.sk. 453 arestam pakļautie vīrieši, ģimenes galvas, namīpašnieki, veikalnieki, cilvēki, kuri ieņēmuši atbildīgus amatus, arī parasti strādnieki, Viņiem inkriminētos noziegumus automātiski attiecināja uz visiem ģimenes locekļiem, ieskaitot zīdaiņus, ka arī 178 teritoriālā korpusa virsnieki, kareivji, kuriem arī tika piemērots arests.

Arestētajiem izsūtīšanas vieta tika norādīta: Usoļlags, Noriļlags, Vjatlags, Kraslags un citas nometnes. Ģimenēm, kurām it kā palaimējās un vīrus neatdalīja Torņakalnā, to izdarīja nometinājuma vietās. Tie ir salauzti un nāvei nolemtie cilvēku likteņi, kad tikai retajam izdevās izdzīvot. Kā nometinājuma vieta no Torņakalna izsūtītajiem tika nozīmēta: Krasnojarskas novads ar Jeņisejas upes baseinā ietilpstošajiem rajonu centriem: Kanskas, Tasejevas, Dzeržinskas, Irbeiskas, Abanas, Ustjeņisejas, Ačinskas, Turuhanskas līdz pat Taimiras apgabalam.

Serova Pavēle Nr. 001223 ievadīja masu deportācijas Baltijas valstīs 1941.gada vasarā. Pavēles oriģinālu pagaidām vēl nevienam baltiešu vēsturniekam nav izdevies redzēt. Domājams, ka pavēles oriģināls vēl aizvien tiek slēpts milzīgajos NKVD arhīvos.

Pavēle ir uzskatāma liecība boļševiku valdības cinismam pret okupēto valstu tautām. Pavēle atmasko PSRS plānus veikt genocīdu pret Baltijas valstu tautām.

Amatpersonas, kas apstiprinājušas Latvijas iedzīvotāju deportāciju 1941.gadā:
Semjons Šustins ( 1908 - 1978), LPSR Iekšlietu tautas komisāra vietnieks par 6636 personām, Jānis Cinis (1911), LPSR Iekšlietu tautas komisāra vietnieks – par 2479 personām, Zinovijs Krivickis /Zjama/ (1910), NKVD 1.speciālās daļas priekšnieks – par 1915 personām. Aleksandrs Brezgins, LPSR Iekšlietu tautas komisāra vietnieks - par 1138 personām.
Daži citi paraksti.
Vēvers – par 5 personām, Mende, Barkovskis – katrs par 2 personām, Jenukidze, Lagovskis, Latkovskis, Martirosovs, Sproģis – katrs par 1 personu.

1940.gada rudenī – 1941.gada pavasarim arhīvu darbu pārkārto saskaņā ar padomju arhīvu darba noteikumiem, ievieš stingru darba plānošanu, izveido slepeno fonda daļu. Katra instrukcija, rīkojums vai pavēle pakļauta stingrai kontrolei:
Piemēram: Aizliegts izdarīt izdrukas un noņemt kopijas. Atsūtīt atpakaļ K(b)P CK Sevišķajā sektorā ne vēlāk par 1941.gada 1.jūliju.
Vēlākos gados dokumenti tika izvesti uz PSRS arhīviem, daļa atgriezās Latvijas PSR arhīvos, tikai trūkstot simtiem tūkstošu lietu.

1941.gada 14.jūnijs, diena, kas Latvijas valsts vēsturē iegājusi kā pirmais deportācijas gads, kad politiskām pārmaiņām gatavotā jaunā padomju vara ar rīkojumiem, pavēlēm un lēmumiem uz Sibīriju izsūtīja 15424 iedzīvotāju. Torņakalns – Torņakalna preču stacija, vieta, kur deportācijai tika pakļauti vairāk kā divi tūkstoši cilvēku likteņi, kas nelikumīgi, bez tiesas sprieduma un varmācīgi, tika izvesti no Latvijas.

No Torņakalna preču stacijas 1941.gada 14.jūnijā izvestie iedzīvotāji:
(izsūtījuma nometinājuma vieta attiecināma uz visiem ģimenes locekļiem).
Līcis Jānis, dzim.1898.g., Pudiķu iela 12 -1, arest. Usoļlags
Līce Austra, dzim.1907, g. Izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.
Pētersone Anna, dzim.1884.g.
Līcis Edvīns, dzim.1940.g.
Skudra Egīls, dzim. 1932.g.
Skudra Liāna, dzim.1934.g.
Skudra Egīls: "Braucām centra virzienā rīta agrumā, jo tuvāk centram, jo pilnu mašīnu vairāk. Pāri Pontona tiltam jau mašīnu straume. Pārbraucot tiltu mašīna strauji nogriezās, kur tagad Dzelzceļa muzejs. Labajā pusē ir tāda skola, kreisajā – tumša divstāvu ķieģeļu ēka ... pirms, tieši gar to mūri grieza iekšā un tur stāvēja vagoni. Laukums bija pilns ar cilvēkiem, mašīnas – tā kā tirgus laukumā."

Mednis Voldemārs,1892.g. Jūrmalas gatve 52-1. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.
Medne Paulīne, dzim.1891.g.
Mednis Arvīds, dzim.1929.g.
Štāla Anna, dzim.1853.g.
Mednis Arvīds: "Mūsu vagonā bija daudz ebreju. Bija slavenā futbolista tēvs Upmalis ar sievu. Visi bļāva, ka sievas nevar atstāt, tā mūsu durvis aizcirta, jo čekistiem nepatika, tas bija ļoti skaļš."

Skalders Kārlis, dzim.1901.g., Lapu ielā 4 -6, Krasnojarskas nov. Kanskas r.
"Svētdien, mūsu vagons līdz ar visu sastāvu sakustējās un devās pāri dzelzs tiltam. Vilciens gāja lēnām garām Rīgas stacijas peronam. Uz perona bija daudz ļaužu, kuri kā jau svētdienā, devās uz Jūrmalu. Cilvēki klusēja, daudzi noņēma cepures. Neviena roka nepacēlās mājienam."

Baumanis Arnolds, dzim.1907.g. Aizsargu iela 79 -25 arest.Usoļlags
Baumane Upesleja Marta, dzim.1908.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
"Vainīgi vai nevainīgi, to neviens nevarēja zināt. Drīzāk gan vainojama bija pašu latviešu nodevēja daba, lai pasargātu savu ādu. Varbūt tieši šiem roklaižām bija jābūt mūsu vietā. Mūsu sirdis bija mierīgas, jo ne es, ne Arnolds dzīvē nevienam nedarījām ļaunu. Kāpēc un kur mūs vedīs?"

Sarkans Andrejs, dzim.1883.g.Matīsa ielā 30 -4, arest. Usoļlags
Sarkans Leonīda, dzim.1902.g, izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Sarkane Ārija, dzim.1926.g.
"Pa aizrestoto lodziņu varēja redzēt, ka mūsu vagonam garām pagāja Emīlija Benjamiņa – cepurē, melnā elegantā kostīmā, ar nelielu rokassomiņu.
Pēc laiciņa Andrejs man ar kādu sargkareivi iesūtīja zīmīti, kurā bija rakstīts: Netici, Miķelīt, mūsu vagons stāv pavisam uz citām sliedēm."

Benjamiņa Emīlija, dzim.1881.g. Kr. Barona ielā 19 -2, Usoļlags, mirusi 22.09.41.g.

Bubinduss Andrejs, dz.1891.g. Brīvības iela 44/46 -5. Krasojarskas n, Dzeržinskas r.
Bubinduss Sofija, dzim.1897.g.
Bubinduss Juris, dzim.1920.g.
Bubinduss Oļģerts, dzim.1927.g.
"Mūs iesēdina vieglajā Fordā. Majors apsēžas blakus šoferim, arī tas formas tērpā un bruņots. Mūs ved pa Brīvības ielu līdz Jaunajai Ģertrūdes baznīcai, tad divas reizes to apriņķojuši braucam Daugavas virzienā. Pārbraucot Daugavas tiltu tuvojamies Torņakalna stacijas kravas vagonu stāvvietai, tā tagad ir iežogota ar dēļu žogu, izveidoti vārti, tos apsargā.
Mūsu vagonā, Oglobina, ap galvu apsējusi sarkanu lakatu pa restoto lodziņu sauc: "Biedri, kāpēc es esmu te, esmu proletāriete, te starp buržujiem esmu viena, es strādāju uz dzelzceļa par pārmijnieci."

Stiprais Aleksandrs, dzim.1889.g. Dzirnavu ielā 70 – 1. arest. Usoļlags
Stiprais Ļubova, dzim.1896.g Izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Stiprais Juris, dzim.1922.g.

Kroders Roberts, dz.1889.g Stabu iela 56 -10, izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Krodere Herta, dzim.1891.g.
Kroders Oļģerts, dzim.1921.g.
Kroders Gunārs, dzim.1926.g.

Adamovičs Ernests,dzim.1884.g. Artilērijas 3 -28, arest. Usoļlags
Adamovičs Lilija, dzim.1888.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Adamovičs Valdis, dzim.1914,g.
Adamovičs Laima, dzim.1912.g.

Norvils Pēteris, dzim.1916.g., Stabu ielā 57 -21, Krasnojarskas nov. Kanskas r.

Jaunzems Jānis, dzim.1913.g. Rūdolfa ielā 3 -15, arest. Kraslags
Jaunzeme Austra, dzim.1915.g. izsūt.Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Jaunzems Indulis, dzim.1941.g.

Benze Kārlis, dzim.1884.g. Dzirciema 24, izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Benze Alma, dzim.1888.g.
Benze Ģirts, dzim.1920.g.
Benze Jānis, dzim.1922.g.
"Vēl pirms pusdienām mūsu vagonu un citus vagonus sāka stumdīt un veidot ešelonu. Tā mūs stumdīja labu laiku, tad saformēto ešelonu atstāja stāvam un vēlā pēcpusdienā izvilka Torņakalna pasažieru stacijā."

Orkovs Ārons, dz..1876.g. Brīvības bulv. 6 -3, izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Orkovs Mina, dzim.1880.g.
Orkovs Garijs, dzim.1906.g.

Kauliņš Kārlis, dz.1869.g. izsūt. Avotu ielā 73 -12, Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Kauliņa Vilhelmīne, dzim.1880.g.
Kauliņš Arnolds.dzim.1909.g.

Davidovs Hilels, dzim.1888.g., Lāčplēša ielā 35 -15, arest. Usoļlags
Davidova Anna, dzim.1889.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Davidovs Leonards, dzim.1933.g.

Lauris Viliberts, 1893.g. Dzirnavu ielā 78/80 -11, Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Lauris Olga, dzim.1901.g.

Kalniņš Reinhards, dz.1902.g. Brīvības 28 -6, izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.

Lēģers Mārtiņš, dz.1889.g. Vaļņu iela 19 -23, izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.

Lasis Katrīna, dzim.1899.g. Sarkanarmijas ielā 28 -17, izsūt. Kazahija, Karaganda

Jodenis Staņislavs, dzim.1889.g.Paltmales ielā 3 -2, Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Jodene Alise, dzim.1900.g.

Kogans Kāns, dzim.1882.g. Jumāras ielā 10 -19, arest. Usoļlags
Kogans Bella, dzim.1898.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Kogans Simha, dzim.1923.g.

Vītols Rūdolfs, dzim.1892.g. Suntažu ielā 2 -3, arest. Usoļlags
Vītola Otīlija, dzim.1894.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Vītola Aina, dzim.1922.g.

Mednis Pēteris, dzim.1900.g. Līvciema ielā 15 -1, arest. Usoļlags
Medne Emma, dzim.1900.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Medne Olita, dzim.1932.g.
Mednis Ojārs, dzim.1929.g.
"Tēvs visu darba mūžu līdz 1941.gadam – darbs viņam sākās un 14.jūnijā beidzās Vilhelma Ķuzes šokolādes un konfekšu fabrikā. ... Viņš bija liels sabiedrisks darbinieks. 1927.gadā nodibināja jaukto kori "Fortissimo" Ar saviem spēkiem un citu palīdzību Ķuzes fabrikas teritorijā uzbūvēja motorlaivu un Ķuze lika priekšā nodibināt mazu jūras aizsargu organizāciju no pašu darbiniekiem."

Ķuze Vilhelms, dzim.1875.g. Krāsotāju ielā 25 27, arest. Usoļlags

Dumpis Jānis, dzim.1897.g. Matīsa ielā 18 -8, arest. Usoļlags
Dumpe Irena, dzim.1910.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.

Eipurs Vilis, dzim.1897.g, Tērbatas ielā 7 -12, arest. Usoļlags
Eipure Boļeslava, dzim.1900.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.

Āboltiņš Ernests, dzim.1884.g. Slokas ielā 9, arest. Usoļlags
Āboltiņa Meta, dzim.1901.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Āboltiņš Egons, dzim.1926.g.

Bergtāls Teodors, dzim.1886.g. Vaivari, Zemgales ielā 56, arest. Usoļlags
Bergtāle Marija, dzim.1896.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Bergtāle Helēna, dzim.1928.g.
"Visa ģimene no Jūrmalas vesta ar mašīnu uz Torņakalnu"

Bērzups Jānis, dzim.1880.g. Kalnciema ielā 104 -8, arest. Usoļlags
Bērzupa Emīlija, dzim.1900.g.izsūt.Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Bērzupa Inese, dzim.1933.g.

Birznieks Ernests, dz8im.1884.g. Krūzes ielā 10 -2, arest. Usoļlags
Birzniece Helēna, dzim.1900.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Birznieks Aleksandrs, dzim.1922.g.

Bajārs Jēkabs, dzim.1880.g. Ūnijas ielā 14 -1, arest. Usoļlags
Bajāre Anna, dzim.1894.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Bajāre Helga, dzim.1931.g.

Blumenaus Šmuels, dzim.1898.g. Cīņas ielā 54 -23, arest. Usoļlags
Blumenaua Etle, dzim.1902.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Krasnojarskas pils.
Blumenaus Jozefs, dzim.1924.g.Iesaukts Sarkanajā armijā
Blumenaua Ida, dzim.1927.g.

Cifersons Otto, 1899.g.Lāčplēša ielā 53 -5, izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.
Cifersone Vera, dzim.1901.g.
Cifersone Velta, dzim.1927.g.
Cifersone Aina, dzim.1937.g.

Dimitris Jānis, dzim.1903.g. Avotu ielā 62 -2, izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Dimitre Ida, dzim.1907.g.
Dimitre Lienīte, dzim.1940.g.

Fetlers Roberts, dzim.1892.g. Valentīnas ielā 10 -2, arest. Usoļlags
Fetlere Tatjana, dzim.1893.g.izsūt.Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Fetlere Irina, dzim.1924.g.
Fetlere Mirta, dzim.1928.g.
Fetlere Margarita, dzim.1931.g.
Fetlers Boriss, dzim.1921.g.Novosibirskas nov. Vasjuganas r.
Fetlers Georgs, dzim.1922.g.Novosibirskas nov. Vasjuganas r.
Margarita Fetlere: "Kad 1940.gadā mainījās vara, neviens nevarēja iedomāties, ka paies vēl gads un pienāks 1941.gada 13.jūnijs. Mēs vakariņojām, tas bija mūsu ģimenes pēdējais vakars. Bet 14.jūnijā no rīta pie mums atnāca seši cilvēki: divi bruņotie, četri miliči."

Irbe Kārlis, dzim.1901.g. Podraga cementa f-kas māja, arest. Usoļlags
Irbe Austra, dzim.1904.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Irbe Inta, dzim.1932.g.
Irbe Dzintra, dzim.1933.g.

Krūze Berta, dzim.1893.g. Šarlotes ielā 15 -11, arest. Usoļlags
Kŗūze Laimonis dzim.1923.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.
Krūze Velta, dzim.1926.g.
Krūze Jānis, dzim.1931.g.

Kŗūmiņš Pēteris, dzim.1888.g. Kr. Barona 59/61, arest, Usoļlags
Kŗūmiņa Jūlija, dzim.1888.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Krūmiņš Laimonis, dzim.1923.g.
"Torņakalnā no vagona lika izkāpt sievietēm un bērniem, Laimonis gribēja palikt ar vīriešiem, bet viņam lika palikt kopā ar māti."

Ozoliņš Baltazars, dzim.1890.g. Kr. Valdemāra ielā 33 -8a, arest. Usoļlags
Ozoliņš Milda, dzim.1891.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.
Ozoliņš Gunārs, dzim.1924.g.
Ozoliņš Ilga Sofija, dzim.1923.g.
Ozoliņš Māra Marija, dzim.1930.g.
Ļūļe Artūrs, dzim.1882.g. arest. Usoļlags
Ļūļe Irma, dzim.1885.g.

Lupmanis Fēliks, dzim.1898.g. Tērbatas ielā 59/61 -6, arest. Usoļlags
Lupmane Silvija, dzim.1895.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Lupmane Ruta, dzim.1926.g.
"Cilvēks privātajā teica: Ņemsim nost segu no gultas. Es nesapratu. Viņš ieraudzīja pie sienas ļoti skaistu tantes puskažociņu: To arī ņemsim. Teicu, ka tas nav mans, pretojos, bet viņš kažoku ielika pauniņā un teica: Tagad iesim. Mani iesēdināja kabīnē starp šoferi un cilvēku privātajā. Braucām 60 km uz Rīgu. Iebraucām
Torņakalna stacijā."

Stoligvo Nikolajs,dzim.1900.g.Aspazijas bulv.4 -8, arest. Usoļlags
Stoligvo Marija, dzim.1906.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Irbeiskas r.
Stoligvo Marina, dzim.1939.g.
Stoligvo Georgs, dzim.1934.g.
"Es visu laiku gribēju runāties ar zaldātu, man patika viņa plinte ar štiku. Es viņam rādīju savus zaldātiņus, maziņus, spēļu. Viņš man teica: ataiģi, ataiģiej nost. Kad mūs veda ārā pa durvīm, es zaudēju valodu. Pilnīgi paliku bez valodas. Toreiz es runāju trīs valodās – krievu, vācu, latviešu. Es aizmirsu visas. To mamma pamanīja vēlāk.”

Viņņiks Šloma, dzim.1888.g. Sarkanarmijas ielā 49 -8, arest. Usoļlags
Viņņika Šeina, dzim.1898.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.
Viņņika Raja, dzim.1929.g.
Viņņiks Simons, dzim.1926.g.
“Māsa Raja bija īsta skaistule, kā saka brīnumbērns. Ļoti apdāvināta. Viņai bija 10 gadu, kad profesors Ozoliņš Konservatorijā izdzirdēja viņas vijoles spēli, teica: ”Viņa kļūs slavena”. Sibīrijā vijolei tika pielikts punkts."

Vīgants Valfrīds, dzim.1899.g. Medus ielā 5 -2, arest. Usoļlags
Vīgante Magdalēna, dzim.1902.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Vīgants Sigurds, dzim.1936.g.
Vīgants Vitolds, dzim.1931.g.
"Tēvs strādāja Izglītības ministrijā, daļas vadītājs, pirms tam bija ministra sekretārs. Spriedze bija jūtama, tēvs no darba atbrīvots, pēdējos gadus strādāja kādā artelī par grāmatvedi. Tas jau bija savādāk."

Zaikovs Jānis, dzim.1903.g. Šarlotes ielā 28 -3, arest. Usoļlags
Zaikova Mikda, dzim.1907.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Zaikova Dzidra, dzim.1933.g.
Zaikova Gunta, dzim.1928.g.
"Pirms 1940.gada mūsu ģimene dzīvoja pārtikusi, mamma labi ģērbās, staigāja zīda kleitās un laka kurpēs. Mums bija viena no lielākajām bibliotēkām, otra aiz Misiņa bibliotēkas. Atceros tēva riekstkoka rakstāmgaldu, stiklotos grāmatu plauktus, skapjus ... . Mūsu Golgātas ceļš sākās 1941.gada 14.jūnijā četros no rīta.
Mūsu mājā, stāvu zemāk, dzīvoja virsnieks Zālītis ar sievu un meitu. Čekisti vispirms gāja "saņemt"viņu. Zālītis pretojās, dzirdējām šāvienus, raudas un vaimanas. Vēlāk sētniece stāstīja, ka virsnieks nošāvis dažus čekistus, gribējis nošaut sievu un nošāvies pats. Sieva izdzīvoja, palika meita – astoņpadsmitgadīgā Velta. Viņu aizveda nevis tur, kur citas sievietes, bet gan kopā ar vīriešiem – uz tām baisajām nometnēm."

Zālītis Kārlis, dzim.1895.g. Šarlotes ielā 28 -1, arest. Usoļlags
Zālīte Velta, dzim.1922.g. Šarlotes ielā 28 -1 ,arest. Usoļlags

Frīdenbergs Andrejs, dz..1875.g. Babītes p. "Mētras"Krasnojarskas n. Kanskas r.
Frīdenberga Marta, dzim.1894.g.
Frīdenbergs Varnesis, dzim.1922.g.
Frīdenberga Māra, dzim.1920.g.
Frīdenberga Maija, dzim.1931.g.

Irbe Juris. Dzim.1887.g.,Cēsu ielā 33 -1, izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Irbe Marta, dzim.1897.g.
Irbe Dailonis, dzim.1924.g.
Irbe Elga, dzim.1927.g.

Jakobsons Jēkabs, dzim.1891.g. Zasulaika ielā 4, arest. Kraslags
Jakobsone Emīlija, dzim.1901.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Jakobsone Millija, dzim.1925.g.
Jakobsone Maija, dzim.1938.g.

Johansons Viktors, dzim.1904.g. Vedenbauma ielā 45 -5, arest. Usoļlags
Johansone Elizabete, dzim.1904.g. Izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Johansone Signe, dzim.1939.g.

Kļavnieks Kārlis, dzim.1904.g. Gobas ielā 19 -6, arest. Usoļlags
Kļavniece Ērika, dzim.1910.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Kļavniece Ieviņa, dzim.1937.g.

Kalniņš Nikolajs, dzim.1894.g., R.Blaumaņa ielā 17 -5, arest.Vjatlags
Kalniņa Zelma, dzim.1901.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Kalniņš Aivars, dzim.1924.g.
Kalniņš Ojārs, dzim. 1928.g.
Kalniņa Dagnija, dzim.1939.g.

Žuniņš Voldemārs, dzim.1902.g. Bāriņu ielā 8 -3, arest. Kraslags
Žuniņa Olga, dzim.1906.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Žuniņš Ojārs, dzim.1931.g.
Žuniņš Ilmārs, dzim. 1929.g.
"Pirms kara tēvs strādāja laikrakstā "Jaunākās ziņas" par valdības korespondentu, aprakstīja valdības sēdes un kopā ar citiem devās līdzi Ulmanim viņa izbraucienos pa Latviju.
1940.gadā, kad sākās okupācijas laiks, tēvs tika atlaists no darba un arī mammas darba vietu likvidēja. Mamma atrada darbu LU grāmatvedībā. Tēvs nevarēja atrast darbu un iestājās LU studēt, jo tur maksāja stipendiju.
Mēs ar brāli izgājām pastaigāties un redzējām, ka Uzvaras laukums ir pilns ar smagajām mašīnām. Vecāki nosprieda, ja jau TASS atsauc melīgo Rietumvalstu apgalvojumu, ka Vācijas bruņotie spēki pulcējas pie Austrumu robežas, tad ir skaidrs, ka Vācija gatavojas uzbrukt un laikam jaunā vara taisās mukt projām Neviens nenojauta, kam šīs mašīnas bija domātas ... .
Iekāpām mašīnā un mūs aizveda uz Torņakalna preču staciju, kur uz vairākām sliedēm stāvēja ešeloni (vagonā 24 cilvēki un Jaunzemi ar 2 mēnešus vecu zīdainīti)."

Jaunzems Jānis, dzim.1913.g. Rūdolfa ielā 3 -15, arest. Kraslags
Jaunzeme Austra, dzim.1915.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Jaunzems Indulis, dzim.1941.g.( 2 mēn. vecs – miris augustā)

Roze Jānis, dzim.1878.g., Kr. Barona 5 -5, arest. Usoļlags
Roze Henriete Emma, dzim.1888.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Irbeiskas r.
Roze Aina, dzim.1927.g.

Ruks Alfrēds, dzim.1890.g. A.Deglava 40 -1, arest.Usoļlags
Ruka Kristīne, dzim.1892.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Ruka Ausma, dzim.1916.g.
Ruka Zenta, dzim.1923.g.
Ruka Inta, dzim.1925.g.
"Kad manu tēvu Alfrēdu Ruku 1941.gadā atlaida no darba ar vārdiem: "Tagad jūs varēsiet iet Ulmaņa cūkas ganīt!", man, pusaudzei bija jāsāk pastāvīgi strādāt.1941.gada pavasaris bija auksts, ceriņi un tulpes tikko sāka plaukt, kad 1941.gada 14.jūnijā sākās mūsu tautas sāpju ceļš. Tā bija pirmā karstā diena. ... .
Liels bija mans izbrīns, ka blakus mūsu guļvietai atradās Latvijas bagātākā dāma, Benjamiņa kundze. Ar meitenes interesi uzlūkoju viņas skaisto zīda kleitu, dūnu segu, gredzenu pirkstā un apakšveļu. Pēc ilgas svārstīšanās Benjamiņa kundze nokāpa pie pareģa Finka – viņš sēdēja blakus durvīm – uzzināt savu likteni. Finkam mugurā bija kažoks, bet padusē velteņu pāris.”

Finks Eižens, dzim.1885.g. Raiņa bulv. 3 -2, arest. Usoļlags
atbrīvots 16.11.54.g. no Habarovskas nov.

Dzilna Jēkabs, dzim.1887.g. Lāčplēša 26 -6, arest.Usoļlags
Dzilna Anna, dzim.1893.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Dzilna Voldemārs, dzim.1923.g.
Dzilna Gunārs, dzim.1928.g.

Bulens Reinholds, dzim.1891.g. Klusā iela 21 – 11, arest. Usoļlags
Bulens Emīlija, dzim.1895.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Bulens Rūdolfs, dzim.1920.g.
Bulens Raimonds, dzim.1932.g.
Bulens Lūcija, dzim.1923.g.

Ziemelis Edmunds, 1880.g. Kr.Valdemāra ielā 16 -1, Krasnojardkas nov. Irbeiskas r.
Ziemele Nellija, dzim.1886.g.
Ziemele Ilze, dzim.1926.g.

Kaplans Rubens, dzim.1881.g. Veidenbauma ielā 1/3 -7, arest. Usoļlags
Kaplans Olga, dzim.1891.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Irbeiskas r.
Kaplans Isaks, dzim.1933.g.
Kaplane Azja, dzim.1920.g.

Natarēvičs Pinhuss, dzim.1892.g. Brīvības ielā 69 -2, arest. Usoļlags
Natarēviča Sāra, dzim.1892.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Natarēvičs Riva, dzim.1920.g.
Natarēvičs Ļevs, dzim.1928.g.
"Naktī, no 13. Uz 14.jūniju mūs ielika smagajā mašīnā un mēs braucām uz Torņakalnu. Tur stāvēja milzīgs, bezgalīgi garš ešelons, kas sastāvēja no preču vagoniem. Es caur lodziņu redzēju vilcienus, kas brauca uz Jūrmalu. Man palika ļoti skumji. Skumji, ka es esmu šajā preču vagonā un došos kaut kur, bet garām brauc vilcieni uz Jūrmalu, ko vienmēr esmu mīlējis.
Tajā naktī ar troksni atvērās durvis un ienāca divi čekisti ar sarakstiem. Tie, kurus mēs nosauksim, nāks mums līdzi. Tādā veidā tika paņemts tēvs un vēl daži vīrieši."

Kesners Jānis, dzim.1895.g. Ģertrūdes ielā 16 -5, arest. Usoļlags
Kesnere Marija, dzim.1896.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Kesners Ēvalds, dzim.1922.g. izsūt. Novosibirskas nov. Vasjuganas r.
Kesners Laimonis, dzim.1928.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.

Reimanis Kārlis, dzim.1898.g. Vēja ielā 20 -8, arest.Usoļlags
Reimane Emīlija, 1897.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Reimanis Luiss, dzim.1924.g.
Reimane Zigrīda, dzim.1929.g.
"Tad mūs aizveda uz Torņakalna staciju ... . Vakarā izsauca visus vīriešus. Paps tā kā negribēja iet, bet mamma teica: "Ej vien, citādi tevi nošaus." Kad vilciens sāka kustēties un es redzēju sarga būdiņu pie tilta. Tā ir mana pēdējā atmiņa no Arkādiju parka, kur bija tā būdiņa."

Rimeiks Antons, dzim.1898.g. Merķeļa ielā 3 -9, arest. Usoļlags
Rimeika Vilhelmīne, dzim.1900.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Tuhanskas r.
Rimeiks Jānis Pēteris, dzim.1939.g.
Rimeika Astra, dzim.1927.g.
Rimeika Maija, dzim.1937.g.
Rimeika Rita, dzim.1933.g.
Rimeiks Valdis, dzim.1929.g.
"Tēvs bija inženieris ķīmiķis, tagadējās fabrikas "Dzintars" īpašnieks. Bija "Tālavijas’" korporācijas loceklis. Mēs, bērni, vasarā bijām Baltezerā. Atbrauca kareivis un divi ādas žaketītēs, kalpone mūs ātrumā sapakoja. Mamma jau bija priekšā Torņakalna stacijas vagonā. Tēvu no tā laika vairs neesmu redzējis."

Vanags Kārlis, dzim.1883.g. Lāčplēša ielā 35 – 23, arest. Usoļlags.
Vanaga Cecīlija, dzim.1888.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas raj.
Vanaga Austra, dzim.1919.g.
Vanaga Ilga, dzim. 1924.g.

Birzulis Žanis, dzim.1894.g. Kr .Barona 52 -29, arest. Kraslags
Birzule Marta, dzim.1901.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Birzule Elga, dzim.1929.g.

Roze Jānis, dzim.1878.g. Kr. Barona 5 – 5, arest. Usoļlags
Roze Henriete Emma, dzzim.1886.g.. izsūt. Krasnojarskas nov. Irbeiskas raj.
Roze Aina, dzim. 1927.g.

Andrēns Voldemārs, dzim.1894.g. Tallinas ielā 30 -9, Krasnojarskas nov. Abanas r.
Andrēna Alvīne, dzim.1898. g.
Andrēns Juris, dzim. 1923.g.

Bušs Kārlis, dzim.1883.g. Dzirnavu ielā 109 -4, arest. Usoļlags
Buša Minna, dzim.1889. g. izsūt. Krasnojarskas nov. Irbeiskas r.
Buša Irma, dzim.1922.g.

Kurzemnieks Rūdolfs, dzim.1889.g. Kirova ielā 83/85 -5a, arest. Usoļlags
Kurzemniece Lūcija, dzim.1893.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Kurzemniece Gaida, dzim.1922.g.

Ziemelis Ernests, dzim.1879.g. Elvīras ielā 15 -3. Arest. Usoļlags
Ziemele Karlīne, dzim.1894.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Tasejevas r.
Ziemelis Leons, dzim.1925.g.

Plivers Jēkabs, dzim.1897.g. Avotu ielā 9 -6, izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Plivere Kristīne, dzim.1894.g.
Plivere Aina, dzim.1921.g.
Plivere Dzidra, dzim.1923.g.
Pilvers Visvaldis, dzim.1919.g.
"Es pabeidzu vidusskolu, biju iedomīgs, sevišķi matemātikā, bet Universitātē tieši matemātikā iekritu. Iestājos Latvijas armijā un nodienēju līdz 1940.gada 17.maijam. Tad mani atbrīvoja, lai nenonākam krievu gūstā."

Pizovs Mihails, dzim1895.g. Avotu ielā 23b -4, arest. Kraslags
Pizova Frīda, dzim.1888.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Pizovs Pesja, dzim.1923.g.
Pizovs Ļevs, dzim.1929.g.
Pizova Ābrans, dzim.1925.g.
"Manam tēvam piederēja maizes ceptuve Avotu un Lāčplēša ielas stūrī. Mans brālis un māsa mācījās skolā. Naktī uz 14.jūniju dzīvoklī ienāca sveši cilvēki. Atceros, ka čekisti prasīja: "Vai ieroči jums ir!" Tie bija pirmie vārdi."

Rudzītis Staņislavs, dzim.1891.g. Lāčplēša ielā 9 -2, arest. Usoļlags
Rudzīte Marija, dzim.1899.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Rudzīte Taisija, dzim.1923.g.

Rudzītis Augusts, dzim.1879.g. Tērbatas ielā 2 -2, arest.Usoļlags
Rudzīte Hildegarde, dzim.1893.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Irbeiskas r.
Rudzītis Ivars, dzim.1931.g.
Rudzīte Līvija, dzim.1928.g.
Rudzīte Skaidrīte, dzim.1932.g.
Rudzīte Ruta, dzim.1934.g.

Vinniks Jerahmiels, dzim1894.g. Lāčplēša ielā 131 -1, arest. Usoļlags
Vinniks Riva, dzim.1894.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Vinniks Estere, dzim.1927.g.
"Naktī no 13. Uz 14. Jūniju atnāca divos naktī, bet es tikai vienos naktī biju atgriezusies mājās. Mēs bijām absolvējuši 7. klasi un bijām izlaiduma pastaigā. Bet divos naktī ieradās, lai mūs arestētu.
... . Pēc tam naktī, ap pulksten 4 vai 5 atnāca, līdzi nesdami lielas mapes un vīriešus izsauca pēc uzvārdiem. Viņi paši arī bija pārguruši, viņiem grūti bija izlasīt uzvārdus. Tēvs pats sameklēja savu uzvārdu. Protams, ka mēs viņu vairāk neredzējām."

Gulbis Augusts, dzim.1881.g. Skolas ielā 31, arest. Usoļlags
Gulbis Emīlija, dzim.1894.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Gulbe Skaidrīte, dzim.1924.g.
Gulbe Austra, dzim.1926.g.

Gulbis Jēkabs, dzim.1883.g. R. Blaumaņa ielā 11/13 -6, arest. Usoļlags
Gulbe Marija, dzim.1883.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.

Stārpiņš Fēliks, dzim.1895.g. Kuģu ielā 11 -8, arest.Usoļlags

Jaunzems Fricis, dzim.1894.g. Brīvības ielā 91 -5, arest. Usoļlags
Jaunzeme Laima, dzim.1914.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.

Vītols Rūdolfs, dzim.1892.g. Suntažu ielā 2 -3, arest. Usoļlags
Vītola Otīlija, dzim.1894.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Vītola Aina, dzim.1922.g.

Librehts Jānis, dzim.1889.g. Kr. Barona ielā 19 -5, arest. Usoļlags
Librehte Leontīne, dzim.1892.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Abanas r.
Librehts Voldemārs, dzim.1919.g.

Barons Tevels, dzim.1870.g. Lāčplēša ielā 39 -3, arest. Usoļlags
Barona Hana, dzim.1906.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.

Bērs Kalmans Simons, dzim.1891.g. Lāčplēša ielā 35 -17, arest. Usoļlags
Bērs Rahele, dzim.1897.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.
Bērs Asra, dzim.1925.g.
Bērs Zāra, dzim.1923.g.

Krozers Boriss, dzim.1900.g. Veidenbauma 1/3 -23, arest. Usoļlags
Krozers Ella Hoja, dzim.1906.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Kanskas r.
Krozers Rafaels, dzim.1937.g.
Krozers Benno, dzim.1933.g.

Legzdiņš Žanis, dzim.1888.g. Brīvības iela 151 -18, arest. Usoļlags
Legzdiņa Emīlija, dzim.1888.g. izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r
Legzdiņš Ārens, dzim.1919.g.

Raiska Jānis, dzim. 1904.g. Brīvības iela 15 -9, arest. Usoļlags
Raiska Elga, dzim.1908.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.

Blūmentāls Aleksandrs, dzim.1911.g. Tērbatas ielā 4 -16, arest. Usoļlags
Blūmentāle Anna, dzim.1919.g.izsūt. Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.

Ķīsītis Jānis, dzim.1911.g. Artilērijas ielā 59 -37, Krasnojarskas nov. Dzeržinskas r.
Ķīsīte Johanna, dzim.1905.g.

Vanadziņš Voldemārs, dzim.1895.g. Brīvība iela 84/86 -28, arest. Usoļlags
Vanadziņa Tatjana, dzim.1900.g. izsūt. Novosibirskas apg. Vasjuganas r.
Vanadziņš Igors, dzim.1922.g.
Vanadziņš Voldemārs, dzim.1930.g.
Vanadziņš Igors: "Pienāca 1941.gads, ielas sāka pārpludināt armijas daļas un īpaši zilcepurainie. Tēvu jau vairākkārt brīdināja, ka kaut kas būs, ja ne izsūtīšana, tad aresti, bet tajā brīdī par to nekādas domas nebija.
Tēvs visu dienu bija ar mums. Vakarā ieradās priekšniecība un pavēlēja visiem pieaugušajiem vīriešiem, ģimenes galvām izkāpt ārā. Bija jāņem līdzi pase, pārējie dokumenti jāatstāj sievai. Tēvs no mums atvadījās, novēlēja, lai mēs turoties, palīdzot mamma. Kā mēs varējām palīdzēt, jo bijām mazi – tajā brīdī tā likās. Tā mēs palikām sēžot Torņakalnā un par tēvu vairs nekas nebija zināms. Nākamajā dienā vilciens sākas kustēties, domājām, ka brauksim, bet brauciens ilga tikai līdz Šķirotavai, tur atkal dienu nostāvējām, īstais brauciens sākās tikai trešajā dienā."

Tikai viens sliežu ceļš ...izbraucot uz galvenā ceļa.

Trīs dienu operācijas plāns tika izpildīts un PSRS VDTK V. Merkulovs ziņoja savai valdībai: Ziņojums 17.06.41. Nr.12288/m (pilnīgi slepeni), I.Staļinam, V.Molotovam un I.Berijam
"Pabeigta pretpadomju un sociāli bīstamo elementu aresta un izsūtīšanas operācija no Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR. No Latvijas PSR: arestētas 5625 personas, nometinājumā 9546 personas, pavisam izsūtītas 15171 personas. Pēc Latvijas valsts arhīva precizētiem datiem, Latvijā represēti pavisam 15424 cilvēki.

Operācijas laikā bija atsevišķi bruņoti pretošanās gadījumi, ka arī bēgšanas mēģinājumi, kā rezultātā nošauti 7cilvēki, ievainoti 4 cilvēki. Mūsu zaudējumi: nošauti 4 cilvēki, izlūkošanas divīzijas komandieris, milicijas iecirkņa priekšnieks Bermars, milicis Dubels, Rīgas rūpnīcas Nr.464 aktīvists Kondratjevs un ievainoti 4 cilvēki: kara skolas kursants Savins, sarkanarmietis Sirota, sarkanarmietis Babkovs un mašīnas šoferis. Operācijas laikā netika izsūtītas vairākas personas (slimības dēļ, dzīves vietas maiņas, nebija sastopams savā adresē). Turpmākās operatīvās darbības laikā šīs personas tiks izsūtītas."

1941.gada 14.jūnijā Ir noticis baiss noziegums. Par to, ka notikusi "pretpadomju un sociāli bīstamu elementu" izsūtīšana, netiek ziņots. Klusē valdība, klusē laikraksti.

Rīgā, Operas un baleta teātrī uzstājās ansamblis, kas tapis pēc paša Berija iniciatīvas, šai sakarā, laikraksts "Cīņa"Nr.142 no 15.06.1941.gada: raksta V.Zosts "Pa dzimto zemi" saucas inscenējums, ko savā pirmajā viesizrādē Valsts operas un baleta teātrī sniedza PSRS iekšlietu tautas komisariāta dziesmu un deju ansamblis." Uz Rīgu tas atvests speciālā vilcienā.

Rīgā, 1941.gada 14.jūnijā notiek pirmais Latvijas padomju rakstnieku kongress. Latviski jau skan šādas dzejas rindas:
Varen plaša mana zeme dzimtā:
Lauki, meži, saules staru plīvs.
Un es nezinu starp zemēm simtām,
Kur vēl citur cilvēks ir tik brīvs.
Kongress lielā sajūsmā pieņem un nosūta telegrammu Staļinam: "Kvēlā pateicībā par mūsu tautas atbrīvošanu no apspiedēju jūga."

1941.gada 14.jūnijs ir smags posms Latvijas valsts vēsturē. No vienas puses pastāvošā jaunā padomju politiskā vara, kas stingri pakļāvās PSRS valdībai, no otras puses - izpildītāji. Tas ir morāles jautājums, kas ne mazāk aktuāls ir mūsdienu sabiedrībā.

Kurzemes rajona Politiski represēto biedrība, tās pārstāvji: Laimdota Podze, Bierants Ignāts, Pārsla Bišofa, Loreta Kalniņa papildina to darbu, kuru aizsākuši vēsturnieki, arhīvu darbinieki, interesenti ar savu redzējumu par notikumiem pie Torņakalna preču stacijas, tās apkaimē.

Vispatiesākais vēstures liecinieks ir pats cilvēks un daļa no tā, kas pārtapusi atmiņās, fotogrāfijās, lietiskos pierādījumos. Ikviena cilvēka vēsturiskā pieredze un pārdzīvojumi ir pārgājuši garīgajā mantojumā, kas stiprina šodiena sabiedrību un kalpo plašākiem sabiedrības mērķiem. Intervijās un cilvēku atmiņās ir ļoti daudz slāņu, kurus pirmajā acu uzmetienā nevar saredzēt, nemaz nerunājot par analīzi. Tomēr, ja tas izdodas atmiņas sniedz daudz informācijas ne tikai par pašiem vēsturiskajiem notikumiem un procesiem, bet vēl jo vairāk par to izmantošanu vēsturisko notikumu reālajā notikumu atspoguļošanā, kas kopā ar arhīvu dokumentiem sniedz patiesu notikumu aprakstu.

Iztrūkstot daļai arhīvu dokumentu, pamatojoties uz Latvijas Valsts arhīva izdevumu "Aizvestie", Dz.Gekas atmiņu apkopojumu "Sibīrijas bērni", Okupācijas muzejā ierakstītajām intervijām, mūsu darba rezultātā savāktajiem un apkopotajiem materiāliem, esam uzsākuši veidot no Torņakalna preču stacijas deportēto cilvēku sarakstu. Esam apzinājuši, iedzīvotāju izsūtīšanai paredzētā transporta koncentrēšanās vietas un maršrutus Rīgas pilsētā, dzelzceļa vagonu izvietojumu, kustību un izbraukšanas laikus, pārvietojamo cilvēku skaitu vagonos, esam ielūkojušies 1941.gada preses izdevumos. Darbs vēl nav pabeigts, paliek daudz nezināmā. Jo aplūkojamie notikumi bija beigu posms tik ierastajai, darbīgajai, rosīgajai, mierīgajai un laimīgajai dzīvei dzimtajā zemē un sākums neaprakstāmai nežēlībai, kas turpinājās daudzus gadu desmitus.

Esam apņēmības pilni darbu turpināt, jo caur to mēs saglabājam dzīvu atmiņu jaunākajām paaudzēm.

Dzied koris "Līgo", vadītāja Karmena Jakovela.

 

Videofilma
"Torņakalns - traģisko notikumu liecinieks. Atmiņu stāstījumi."

Citi raksti

Projekti

Pieredze, kas uzkrāta vēl nesenā pagātnē, lieti noder šodien un būs vajadzīga nākamajām paaudzēm.

Lasīt vairāk...


Notikumi, kas risinājās 2. pasaules kara beigās, to attīstības gaita

2016. gada valsts budžeta programma 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem”: Kurzemes rajona Politiski represēto klubs - vēsturisko liecību fiksēšanas aparatūras iegāde un ekspozīcijas organizēšana.

Lasīt vairāk...


Torņakalns - traģisko notikumu liecinieks

2016. gada valsts budžeta programma 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem”: Kurzemes rajona Politiski represēto klubs - vēsturisko liecību fiksēšanas aparatūras iegāde un ekspozīcijas organizēšana.

<


Dzīvesstāstu atmiņu krājums "Atmiņu vijums", valsts svētku sarīkojumu un atceres dienu pasākumu, kā arī Ziemassvētku sarīkojuma organizēšana 2016.gadā

Projektu līdzfinansē Rīgas domes Labklājības departaments

Lasīt vairāk...


Kurzemes rajona Politiski represēto klubs - vēsturisko liecību fiksēšanas aparatūras iegāde un ekspozīcijas organizēšana. (2016.gads)

Valsts budžeta programma 12.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem"

Lasīt vairāk...


Dzīvesstāstu atmiņu krājums "Atmiņu vijums", piemiņas un svētku pasākumu organizēšana 2015.gadā

Projektu līdzfinansē Rīgas domes Labklājības departaments

Lasīt vairāk...


Dzīvesstāstu atmiņu krājums, piemiņas un svētku pasākumu organizēšana 2014.gadā

Projektu līdzfinansē Rīgas domes Labklājības departaments

Lasīt vairāk...


Kad satiekas paaudzes (2013.gads)

Projektu līdzfinansē Latvijas kopienu iniciatīvu fonds

Lasīt vairāk...


Dzīvesstāstu atmiņu krājums, piemiņas un svētku pasākumu organizēšana 2013.gadā

Projektu līdzfinansē Rīgas domes Labklājības departaments

Lasīt vairāk...


Kad satiekas paaudzes (2013.gads)

Prjektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments

Lasīt vairāk...


Dzīvesstāstu atmiņu krājums, piemiņas un svētku pasākumu organizēšana 2012.gadā.

Projektu līdzfinansē Rīgas domes Labklājības departaments

Lasīt vairāk...


Stāstu krājums "Atmiņu vijums". Valsts svētku un atceres dienu pasākumi. Ziemassvētku sarīkojums. (2011.gads)

Projektu līdzfinansē Rīgas domes Labklājības departaments

Lasīt vairāk...


Dzīvesstāstu atmiņu krājums "Atmiņu vijums" (2011.gads)

Projektu līdzfinansē Latvijas kopienu iniciatīvu fonds

Lasīt vairāk...


Stāstu krājums "Atmiņu vijums" (2011.gads)

Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments

Lasīt vairāk...


  • Projektu līdzfinansē: