Atmi?as par v?sturi, t?s ietekme m?sdienu sabiedr?b? (2017. gads)


Atmi?as par v?sturi, t?s ietekme m?sdienu sabiedr?b? (2017. gads)
 

13.projekts

06.06.2017. l?gums ar Latvijas Republikas Tieslietu ministriju Nr. 1-6.1/77

Pamatojums: Likuma „Par valsts budžetu 2017. gadam” 4. pielikuma 09.05.00 pamatbudžeta apakšprogramma

 

"Atmi?as par v?sturi, t?s ietekme m?sdienu sabiedr?b?"

Atmi?as par v?sturi main?s – t?pat k? viena otru nomaina paaudzes, katra veidojot cit?du attieksmi pret notikumiem sav? un savas dzimtas dz?v?. M?jas ir galvenais j?dziens visos st?st?jumos, t?s ir katras ?imenes centrs, droš?bas un aizsardz?bas vieta. ?imenes svešum? ne vienm?r cent?s iesak?oties, jo vienm?r past?v?ja cer?ba uz atgriešanos.
Kas notiek ar ?imeni ?rpus t?s ?eogr?fisk?s teritorijas?
Ikviena liec?ba ir atg?din?jums visai sabiedr?bai, ka nacion?l? pieder?bas apzi?a turpina ietekm?t gan cilv?ka individu?lo, gan grupas identit?ti un satur?t kop? dal?to atmi?u telpu. Labi zin?m, ka identit?te ir saist?ta ar valodu, teritoriju un kult?ru. Dom?jot par šo izp?tes da?u, vad?mies no pieredzes, ka intervijas ir iesp?jams analiz?t, lai noteiktu avota p?rvietošan?s re?ionu, laiku, soci?lo pieder?bu un uzskat?mi pier?d?t k? main?s katra cilv?ka soci?l? pieder?ba un identit?te, mainoties dz?ves apst?k?iem.
Aizvien nepietiekami apzin?ti un dokument?ti ir to b?rnu st?sti, kuri piedzima Sib?rij?. Da?a b?rnu, kas izciešot badu un aukstumu, piedzima izs?t?jum? un liktenis vi?iem bija l?mis palikt dz?viem, atgriez?s Latvij?. Tikai ne savu vec?ku m?j?s, jo m?ju vi?iem vairs nebija – veidoja dz?ves telpu, piel?gojoties jaunajiem apst?k?iem. Tie b?rni, kuri piedzima izs?t?jum? un liktenis vi?iem bija l?mis palikt Sib?rij?, piel?goj?s tik skarbajiem dz?ves apst?k?iem. Un tas ir liels zaud?jums tik mazai n?cijas k? Latvija.

 

Inta Bul?na
dzimusi 1951. gad?
Krasnojarskas apgabal?

Kad atbraucu m?j?s, man bija seši gadi un no t? laika man s?k?s atmi?as. Dz?vokli, protams, mums neviens neatdeva. Vec?sm?tes m?sas v?ram bija m?ja un vi?i mums iedal?ja mazu, mazu istabi?u – devi?i kvadr?tmetri, tur iekš? bija pl?ts un t? m?s: m?te L?cija, vec?m?te un es dz?voj?m. Kad apprec?jos, turpat dz?voja mani b?rni un v?rs, dz?voj?m pieci cilv?ki. M?te iest?j?s dz?vok?u rind?, t? ar? to nedab?ja, tikai v?l?k m?tei iedeva dz?vokli vi?as darba viet? un m?s visi p?rv?c?mies uz turieni.

L.P. Zinu, ka Tav? ?imen? ne visi atbrauca uz Latviju, vai vari past?st?t par cilv?kiem, kas palika Sib?rij??

J?, palika mans onkulis, mammas br?lis Raimonds Bul?ns. Vi?š uzreiz nepalika Krasnojarsk?, atgriez?s Latvij? p?c mums, p?c p?ris gadiem kop? ar ?imeni. Vi?iem nebija kur dz?vot, pie mums vi?i nevar?ja tan? mazaj? istabi?? un vair?k istabi?u m?j? nebija. Ar? darbu nedab?ja – onkulis run?ja latviski, bet vi?a sieva Raisa n?, tur ar? rad?s š? probl?ma. Vi?i aizbrauca uz laukiem pie manas vec?sm?tes m?sas, vi?as v?ram bija m?ja, bet rad?s sadz?ves gr?t?bas. M?jas saimniekam nepatika Raimonda sieva Raisa, kura latviski nesaprata, un t? rad?s nesaprašan?s. Vi?iem nekas cits neatlika, ka braukt atpaka? uz Krieviju. Vi?i joproj?m tur dz?vo – Krasnojarsk?. Vi?u ?imen? piedzima: d?ls Sergejs (dzimis 1955. gad?), mazb?rni – Andrejs (dzimis 1980. gad?) un Aleksandrs (dzimis 1982. gad?), un meita Tatjana (dzimusi 1964. gad?)., mazb?rni – Konstant?ns (dzimis 1985. gad?) un Danils (dzimis 1990. gad?). Onkulim Raimondam ir ?etri mazb?rni. Raimondam (dzimis 1932. gad?.) tagad p?ri asto?desmit, jo vi?š bija jaun?kais d?ls tr?s b?rnu ?imen?: R?dolfs, L?cija un Raimonds.


Raimonds Bul?ns (1.no lab?s) ar d?la Sergeja ?imeni 1980. gad?

L.P. K? tev izdev?s padomju laik? vi?us apciemot?

Oi! Braucu pie vi?iem diezgan bieži, man bija tas darbs, es lidoju ar lidmaš?n?m un taj? laik? darbiniekiem, kas bija nostr?d?juši vair?k k? pieci gadi, atva?in?juma laik?, var?ja izmantot br?vbi?eti. Es izmantoju to uz Krasnojarsku, vienreiz aizbraucu uz Turu. M?s ar onkuli apciemoj?m Turu. Pils?t? nebija nekas daudz main?jies, taj? laik? tur v?l dz?voja mans br?l?ns Sergejs ar sievu un abiem d?liem – Andreju un Aleksandru. Apciemoj?m ar? divas ?imen?tes, kas bija palikušas no izs?t?juma laikiem: vienu latviešu ?imen?ti, kas taj? laik? jau bija p?rkrievojušies - Harija ?imene, kurš bija apvainojusies uz tiem latviešiem, kas vi?us izs?t?ja un netais?j?s braukt uz Latviju. Otra bija vienk?rša krievu ?imene. T? es pie vi?iem lidoju katru gadu, dažreiz ar? biež?k. Visiem lieli prieki, vienm?r paciemojos vienu dienu vai divas, k? san?ca. 1985. gad? beidzu str?d?t lidost?, tuvoj?s p?rmai?u laiks, vairs nebija ‘’Aeroflota’’ un Latvijas l?nijas nedeva br?vbi?etes.

L.P. K?ds iespaids par Turu ar pieauguša cilv?ka ac?m?

Vienu reizi es to Turu redz?ju sav?m ac?m, pieauguša cilv?ka ac?m. Lai kaut k?d? veid? atcer?tos to k? tur bija b?rn?b? – tas man neataust atmi??. Man par?d?ja to m?ju, kur ir dz?vots, man tas neko neizteica, t?da tumša bilde.


Latviešu ?imenes Tur? 1955. gad?. Inta vid? 4 gadu vecum?.


Inta 1985. gad? Tur?

Tura, k? jau mazpils?ti?a ar d??u ieli??m (tagad galvenie ce?i ir noasfalt?ti), 1985. gad? bija ar d??u celi?iem. T?da joc?ga saj?ta, k? aizbraucot uz ?rzem?m. Viens veikali?š, kult?ras nams – nekas ?pašs tur nebija. R?ga jau bija R?ga. Vien?gais, tie skaistie skati, t? upe, tie peldošie ku??ši, ar? Zieme?bl?zmu redz?ju – dabas skati br?niš??gi. Viss p?r?jais – m?ji?as, b?di?as t?das mazi?as, t?das pašas palikušas, t?di mazi d?rzi?i. Lopus nekur neredz?ju. Vistas, c?kas m?jas s?tas iekšpus? – vi?i visu tur s?t? iekš?.

Sarun?joties ar Raimondu – viens v?rds latviski, viens krieviski, vi?š jau cent?s run?t latviski, dažreiz aizmirstas v?rds un tad v?rds krieviski. Visi p?r?jie, protams, krieviski. Dom?ju, ka vi?i nevienu v?rdu nezina latviski – kad esmu aizbraukusi ciemos, tad jau lielie prieki un neviens nepiedom?s, k?d? valod? sarun?ties. Tan? br?d?, kad satiecies, t? probl?ma nepast?v. K?p?c tu latviski nerun?? Tad tu nedom? par to, jo ir prieks, ka esi saticies. Ja b?tu iesp?ja, es v?lreiz aizbrauktu uz turieni. Noteikti aizbrauktu.

L.P. Kas Tevi tieši piesaista?

Es pat nezinu, k? latvieši saka – dzimt? zeme! T? dzimšanas vieta tom?r iespaidu atst?j. Pat nezinu k?p?c, aizbraukt es aizbrauktu, dz?vot droši vien negrib?tu – kas to zina? God?gi – nem?ku pateikt. Aizbraukt uz daž?m dien?m, varb?t padz?vot ned??u – labpr?t. Kau? kas tom?r piesaista tai vietai. Ar sav?jiem, galvenok?rt onkuli, sazinos reti – cik es pazvanu, tik ar? ir. Vi?š gaida, kad es piezvan?šu, tad pats ir priec?gs. M?nes? reizi es pazvanu. Ar jaunajiem esam gal?gi atsvešin?jušies. Un tie mazie puikas tikai zina, ka radi ir R?g?. Droši vien, ka vi?iem nav interesanti, jo visi draugi ir tur, visa dz?ve un skola ir tur. M?s?ca Tatjana, pirms d?la piedzimšanas, ciemoj?s R?g?. Vi?ai ?oti patika un no tiem priekiem vi?a savu d?lu ie??ma R?g?. Ar br?l?nu Sergeju t? sav?d?k, t? aukst?k – vi?š ar? ir bijis R?g? kop? ar t?vu. Varb?t vi?š p?rdz?vo, ka šeit ir lab?k, varb?t tr?kst l?dzek?u, lai atbrauktu. ?sti nezinu. Ar? man, ja neb?tu bijusi br?vbi?ete, vai b?tu aizbraukusi. Taj? laik? neviens uz garajiem reisiem negrib?ja lidot, seviš?i uz Krieviju. Krasnojarska bija iecien?ta vieta, jo kad tur aizbrauca, izn?ca vair?kas br?vas dienas un var?ja aizbraukt uz tiem ‘’Stabiem’’. Pils?tas piev?rt? iecien?ts dabas rezerv?ts ‘??????’, kur apskat?ma kalnu taiga ar ciedru pried?m, baltegl?m, kur atrodas daudzi skaisti klinšu veidojumi. Darba viet? bija citi darbinieki, kas agr?k Krasnojarsk? bija dz?vojuši, vajadz?ja ar? vi?iem dot šo iesp?ju.


Raimonds Bul?ns (1.no lab?s) ar meitas Tatjanas ?imeni 1992. gad?, Intas (vid?) viesošan?s reiz?.

Ja es tagad piespiestos un sa?emtos, droši vien aizbrauktu – vienk?rši satikt sav?jos, parun?ties, apskat?ties un to savu dzimto gaisu paelpot. Nesaprotu, ir k?ds sp?ks, kas mani velk uz dzimto vietu. Droši vien. K? latviešus velk uz Latviju, t? mani uz turieni, un tad iest?sies miers. Varb?t tas ir pien?kums, es nezinu. Tas ir t?pat: tu zini, ka tev j?iet uz kapiem. Tev negribas, bet, kad esi aizg?jis un apkopis savu kopi?u, tad ir miers un nav sirdsapzi?as p?rmetumu.

L.P. Ar k?d?m dom?m gaidi Latvijas simtgadi?

Grib?tos, lai t? kr?š??k atz?m?tu šos sv?tkus. Tie “tingel – tange?i” Vecr?g? ir jau piegriezušies. T?s br?v?s braukšanas p?rpild?tajos trolejbusos, autobusos, ne tu tiec iekš?, ne m?j?s tiec. Visur cilv?ku masas, tas neiepriecina. Lab?k m?j?s – pagatavošu labu kafiju, uztais?šu kokteil?ti un paskat?šos visu televizor?. Pati ne seviš?i gaidu. Latvija ir m?tes dzimt? vieta, radu dzimt? vieta, mani velk uz Sib?riju, vismaz paskat?ties. B?t tur un atbraukt atpaka?, jo šeit esmu nokomplekt?jusies – man ir b?rni, man ir mazb?rni – visi man?jie ir šeit. Tas ir tas pats k? br?l?nam un m?s?cai – b?rni un mazb?rni, vi?i ir tur iedz?vojušies, es esmu šeit. T? ?paši to simtgadi? Ar ko vi?a atš?iras no 99 – ne ar ko. Paies t? simtgade un viss, b?s n?košie divi simti. Grib?tos, lai tie, kas ir pie teikšanas, uztaisa ko ?pašu.

L.P. Ko tu nov?l?tu sev, saviem tuv?kajiem?

Uztur?t dz?vesprieku, lai sa?emtu sevi rok?s un dz?votu priekam, lai b?tu mier?ga dz?ve un m?lest?ba visapk?rt, lai cilv?ki viens otru cien?tu, lai neb?tu ?gni.

Interv?ja: Laimdota Podze

 

Aleksandrs Gr?nbergs
Dzimis 1953. gad?
Magad?nas apgabal?.

Esmu Aleksandrs Gr?nbergs, no b?rn?bas mani sauca ?s?k - par Sandri. Mamma grib?ja kaut ko latvisku, bet Krievij?…, lai nesapurg?tu latviešu v?rdus, tom?r ielika – Aleksandrs. Aleksandrs ar? ir labs v?rds.

Daudz jau neko neatceros no savas b?rn?bas, tikai t?di uzplaiksn?jumi. Esmu mammai pras?jis apstiprin?jumu sav?m atmi??m, un vi?a br?n?j?s, ka es to atceros. Vecvec?kus, kad atbrauc?m uz Latviju, tad tikai ieraudz?ju. Vect?vs bija slims uz gultas, noaudzis ar b?rdu, izskat?j?s p?c krieva. Vi?i dz?voja aiz Vi?akas, Krievij? pie robežas. Laikam t?p?c ar? vect?vu ar vecomammu neizs?t?ja.

Esmu dzimis 1953. gad?, kad mamma (Nanija Baltmane) tika atbr?vota no apcietin?juma. Vi?a ir piedal?jusies Latvijas nacion?l?s jauniešu apvien?bas -  Vi?akas grup?, kur bija … tie jaunieši, kas veda p?rtiku uz mežu utt. Vi?us ?tri atmaskoja, k?du pusgadu bija darbojušies. Mammu pratin?ja ?ek?, tad Centr?lcietum? k?du gadu. Vecm?mi?as m?sa Almas tante, kuras d?ls Laimonis Junga ar? bija taj? grup?, bija pa??musi advok?tu d?lam un ar? mammai. Vi?am tom?r piesprieda 7 gadus, mammai - 7 gadus stingr? rež?ma nometn? un v?l 3 nometin?jum?. Vi?us noties?ja k? Dzimtenes nodev?jus 1946. gada apr?l?.


Aleksandrs Gr?nbergs (no kreis?s) ar m?ti Naniju Baltmani un br?li Aivaru Ustj Om?ugas ciem? 1958. gada vasar?

P.B. Past?sti par b?rn?bu?

Piecus gadus es nodz?voju Magad?nas apgabal? Te?kinskas rajon? Ustj Om?ugas (???? ?????) ciem?. T? neatceros ciematu, bet, skatoties bild?s - t?das divst?vu m?jas, barakas veida m?jas. M?s dz?voj?m t?d?; kr?sns uzb?v?ta pa vidu, apk?rt tr?s m?jas uz vis?m pus?m. Vien? pus? dz?voja maiznieks, otr? pus? krieviete, kas ar? bija izs?t?ta, trešaj? – m?s. P?c atbr?vošanas t?tis ar mammu nopirka t?du pusgatavu m?ju, apšuva – labi satais?ja. Pirm? atmi?a, ko es varu atcer?ties, ka mani, k?ds balt? hal?t?, ce? augš? pie kaplodzi?a. Loga r?tis aizsalušas ar leduspu??m un mamma st?v lej?, ?rpus?. Prasu mammai, vai t? bija? ‘’K? tu to vari atcer?ties, tev bija tikai daži m?neši, v?l gads nebija?” T?ds uzplaiksn?jums, ka esmu slimn?c? bijis. Es esot izslimojis visas slim?bas, kas taj? laik? bija. V?l atceros š?dus momentus - s?žu istab?, st?r?, satuntu?ots kaut k?d? lakat?, blakus sasiets sainis, un istab? kaut k?di d?mi, k? kas…, t?ds k? uztraukums, tad nu m?s skriesim pa laip?m, tur kaut k?ds ?dens un m?s skrienam. Pras?ju mammai – tie ir daž?di gad?jumi. Pirmaj? – maiznieks otr? pus? bija p?rkurin?jis kr?sni, cepis baigi daudz un s?ka svilt starpsiena. To ?tri nodz?sa. Bet par t?m laip?m – Kolimas upes pieteka – Detrina, tai strauji c?l?s ?dens un viss tur nopl?da.


Pie Detrinas upes, Ustj Om?ugas ciem?, 1958. gada vasar?.

V?l atceros drausm?gas bailes – t?tis (K?rlis Gr?nbergs) str?d?ja uz buldozera, vi?š bija nolicis buldozerista ties?bas, tur ier?koja zelta raktuvju vietas. K? es tur nok?uvu, neatceros, vai nu mamma br?li gaid?ja, vai t?tis pats bija mani pa??mis l?dzi. Varb?t t?tim ?st nes?m uz turieni, nezinu k?d? sakar?, bet t?tis mani uzc?la uz k?pur??d?m – tas traktors r?c, r?kdams krat?s un liekas, ka t?s ??des s?ks ripot. K?das man bija bailes! Bet, kad iec?la kab?n?, tad vairs tik traki n?. Grib?j?s ?tr?k tikt nost no traktora. Varu v?l piemin?t – b?rnud?rz? visp?r es neesmu run?jis, esot bijis t?ds klusais, kakti?? s?d?jis. Tad vienos Ziemassv?tkos, tom?r Jaunaj? gad?, jo Ziemassv?tku tur nebija, es m?j? esot uzk?pis uz kr?sli?a maza un noskait?jis „raz, dva, tri, ?etire, pja? – višel zai?ik pogu?a?: pif, paf, oi, oi, oi umiraet zai?ik moi!”– un lecis no kr?sla lej?. Egl?te mums bija – slotas k?t? sabor?ja caurumi?us un kalnu priedes zari?us salika iekš? – t?du egl?ti uztais?ja t?tis. T?da egl?te mums bija paz?stama. V?l viena atmi?a: kaut kur g?j?m p?c ?dens, prec?zi neatceros – balta siena un tur ?r? t? k? dr?ts..,ri???tis…, ble??tis… un, kad to visu pavilka, tad tec?ja ?dens. Kad to iest?ma atpaka? sien?, tad ?dens p?rst?ja tec?t.

P.B. K?da augu valsts tur bija?

Cik atceros… kalni … raktuves… tundra… sab?rtas kaudzes no der?gajiem izrakte?iem. Mamma jau st?st?ja – alva t?da melna un smaga – l?dz?ga zeltam, esot likuši maisos pa 50 kg, pats maisi?š ?irbja lielum?, p?c tam pašiem j?stiepj kaln? augš?.

Kad brauc?m no turienes proj?m 1958. gada beig?s – ar autobusu l?dz Magadanai, tad no Magadanas ar lidmaš?nu uz Maskavu, un tad ar vilcienu. No lidmaš?nas loga es atceros j?ru. Vai t? bija Ohotskas j?ra? Un taj? j?r? mazi, mazi rota?u ku??ši.

Atgriežoties Latvij?, vispirms brauc?m uz manu vecvec?ku m?j?m - Abrenes apri??a, Purmales pagasta, Akmenti?u m?j?m, k?di 3-4 km aiz robežas - mamma tur g?jusi ar k?j?m uz skolu. Atceros, ka bija k?ds atbraucis pret? zirgu paj?g? uz staciju (tagad?j? Nosovo), bija lietaina diena - rudens. Bija gada beigas, kad m?s atgriez?mies. Es g?ju k?j?m zirgam l?dzi, viet?m dub?i… Kad ieg?j?m m?j?, t? lik?s t?da tumša, kakt? gul?ja b?rdains vecis – mans vect?vs, Roberts Baltmanis. Mani iec?la pie vec?t?va gult?, vi?š bija slims ar v?zi. T? k? nebija bailes, bet ?tr?k no gultas grib?j?s tikt ?ra. Tur nepalik?m, jo paši vec?ki grib?ja Latvij? dz?vot. M?s pie??ma vecm?mi?as m?sa – Vilmas tante. Vi?as v?rs bija mežzinis, net?lu no Stren?iem, uz ?veles pusi. K?di 5 km no Stren?iem – meža vid? viena m?ja. Es atceros, tur ar br?li bieži g?j?m pret? t?tim vai mammai. Tur bija t?ds liels akmens, uz kura var?ja aps?sties. Droši vien mums bija at?auts l?dz turienei iet. Mums t?ds teiciens bija – pie liel? “aknema” – no k? tas teiciens rad?s, ?sti nezinu – varb?t br?lis nevar?ja izteikt, varb?t es. Pie liel? “aknema” m?s gaid?j?m.

Taj?s m?j?s m?s br?ti?u padz?voj?m, kam?r t?tis atrada darbu – Stren?u MRS par atsl?dznieku. Mamma iest?j?s Stren?u vidusskol? nekl?tien?, v?l?k s?ka str?d?t par gr?matvedi. P?c k?da laika mums iedeva dz?vokli jaunuszceltaj? m?ja Trik?tas ciema „?dri?os”. Tas laiks bija jauks, m?s tur bij?m 7 puikas – uztais?j?m volejbola, badmintona laukumus, nodarboj?mies ar k?rtsl?kšanu, augstl?kšanu, vis?das lietas tais?j?m. Beidzu Stren?u 8 gad?go skolu, tur m?c?ja fotograf?šanu, dejoju tautas dejas, modern?s dejas, dzied?ju kor?, sp?l?ju p?t?ju or?estr?. Mani pat pasauca sp?l?t b?r?s. Esmu diezgan daudz sp?l?jis un v?ri god?gi sadal?ja nopeln?to – es jutos lepns.

P.B. K? Tev g?ja skol? ar valodu?

Tas ir visinteresant?kais. M?c?jos labi, bet kad s?k?s krievu valoda laikam 3.klas? – es visu biju gal?gi aizmirsis, vilkos uz trijniekiem. Atbraucot uz Latviju, dz?vojot latvisk? vid?, biju piln?gi aizmirsis krievu valodu, un kaut k? nepatika to m?c?ties. V?l?k R?g? jau iem?c?jos. T?pat k? ar v?cu valodu – skolot?ja lika m?c?ties v?rdi?us, lik?s, ka t? nu gan neb?s vajadz?ga, bet v?l?k ar kori braucot, nok?uvu v?cu ?imen? un s?ku atcer?ties, un s?ku saprast. T?du spilgtu atmi?u man nav. Varu past?st?t pat to, ko man mamma st?st?ja – diezgan daudz bija visu izbraukusi, k?dus tr?s gadus – dzelzce?u b?v?jusi, meža darbos str?d?jusi. Gad?, kad bija r?kojums s?t?t uz Magadanu visus politieslodz?tos, iepriekš vi?i Sib?rij? bija kop? ar krimin?lajiem. Tiem nebija nek?das normas j?pilda, vi?i vair?k s?d?juši un p?p?juši, nek? darbu dar?juši. Pat apsargi baid?jušies no vi?iem, tikai „tautas nodev?jus” likuši pie darba. T?s normas bija stingri j?izpilda. Pie meža darbiem – katram m?j?s bija j?nes nasti?a ar žagariem – malci?ai, ko kurin?t. Tie „p?rg?jieni” l?dz desmit kilometriem uz vienu pusi, uz otru pusi. Kad mammu atbr?voja no apcietin?juma, pašiem bija j?mekl? darbs un katru m?nesi j?piesak?s komendant?r?. Vi?as pirm? darbavieta - aukl?jusi b?rnu cietuma uzraugam. Vi?a sieva bijusi l?dz?gs cilv?ks, bet pats - t?ds despots, bieži n?cis piedz?ries m?j?s. Vi?š bija armijas cilv?ks un m??in?jis m?tei uzm?kties. Es biju diezgan liels, kad vi?a man to st?st?ja. M?te bija p?rdevusi citas ieslodz?t?s kurpes, un t? nauda bija j?aizs?ta vi?as m?tei. Mamma bija t?s kurpes p?rdevusi, naudu ielikusi kofer?t?. Oficieris to naudu atradis vi?as kofer? - 200 rb?. un aps?dz?ja mammu, ka t? nauda ir vi?am nozagta. M?tei n?c?s aiziet no t? darba.

Sievietei vienai gr?ti izdz?vot un vi?a bija satikusi vienu baltv?cieti, vi?š gan bija prec?jies, bet visi jau bija parakst?jušies, ka nometin?jums ir uz m?žu. T? vi?i sag?ja kop? un piedzimu es, bet vi?i nebija apprec?jušies. Kad vi?am pien?ca atbr?vojums, vi?š aizbrauca.

Mamma 1955. gad? satika t?ti, mums ir t?da fotogr?fija, kur latvieši svin J??us – tur k?di 20 cilv?ki, ar? t?tis. Vi?š man ir no Staiceles puses – v?cu laik? bija iest?jies par sargu – apsarg?t noliktavas. Ko t?ds jaunietis taj? laik? – neaizg?ja mež?, bet par apsargu. Taj? laik? s?ka veidot latviešu div?zijas un vi?u autom?tiski ieskaita, jo vi?š jau ir apsargos! Vi?š ar? Baltkrievij? izkaroj?s un v?l?k non?ca „Kurzemes katl?”. P?c apcietin?juma vi?š nok?uva Kar?lij? uz b?v?m, tur vi?š krita no stalaž?m un salauza k?ju, to nepareizi saaudz?ja un k? inval?du atbr?voja. Vi?š atgriez?s dzimtaj? pus?, un kaimi?i vi?u nos?dz?ja. Radinieki jau br?din?ja – nepaliec te, atrodi vietu un b?s miers, bet n?, palikšot tepat. Vi?u otrreiz apcietin?ja un aizs?t?ja uz Magadanu. T? vec?ki tur ar? satik?s.

Atbr?vojums n?ca 1956. gada vasar?. K?p?c vi?i nebrauca atpaka?? Pirmk?rt, br?l?tis Aivars bija mazi?š (dzimis 1956. gada 30. apr?l?), tam vajadz?ja paaugties. Kaut k?da naudi?a ar? vajadz?ga, un t?tim s?ka dot 10% zieme?u piemaksu. Zinu, ka uz m?j?m ar? s?t?ja naudu (vecvec?kiem). Vasara tur bija divus m?nešus, bet k?postus, red?sus un sal?tus audz?ja – tikai latvieši s?kuši visu audz?t un kaut ko dar?t. Skatoties bildes, s?k likties, ka pats to visu esmu piedz?vojis.

Tas, krievu laiks… Vec?ki man neko nest?st?ja. Mammai ir bijušas vair?kas dienasgr?matas uzrakst?tas. T?tis aizvedis uz mežu un visu noracis – tas ir nezin?ms un droši vien sapuvis.

Visu savu dz?ves pieredzi ieguvu, atn?kot uz M?kslas vidusskolu. K? tur nok?uvu? Stren?u skol? bija viena meitene, vi?a p?d?j? gad? atn?ca uz R?gu, m?s t? k? biš?i patik?mies, vi?a man uzrakst?ja v?stuli, ka R?g? ir t?da M?kslas vidusskola, jo vi?a bija mani v?rojusi, ka es virpoju, ar koku str?d?ju. Vi?a iedrošin?ja m??in?t tur iest?ties. Braucam uz R?gu, mamma man l?dzi, aizejam uz vidusskolu - p?d?jo dienu var iesniegt dokumentus. Ir bijuši sagatavošanas kursi – es nezinu, kas j?dara. Iesniedzu dokumentus – r?t eks?mens. Matem?tiku noliku uz 3, latviešu valod? viss k?rt?b?. Z?m?šan? – tur baigie uzst?d?jumi, ?a?i baigi z?m? – cilindrus un v?l ko, es neko t?du nebiju z?m?jis. Es novilku sv?tru – tas ir horizonts, tur k?ds putns, tad priede…, laikam smuki izn?ca – skatos atz?me - 4! Eks?menu rezult?tu pazi?ošana: lasu sarakstu, skatos – ir! Tiku iekš?, uzreiz ar? kopm?tni iedal?ja, L??pl?ša iel? 5 (M?kslas akad?mijas kopm?tnes). Visas m?kslinieku ?imenes bija diezgan patriotiskas – g?j?m pie ?akstes pieminek?a, uz bazn?cu Ziemassv?tkos – jaunieši vis?das trakul?bas dar?ja.

Mums Stren?u skol? bija t?ds ?eogr?fijas skolot?js, to es tikai v?l?k apj?dzu, ko vi?š mums st?st?ja, ka b?s komunisms, un pats par to sm?j?s. St?sta mums un pats smaida. Visa klase st?j?s komjaunatn?, es m?j?s to st?stu un skatos - t?tis t?ds joc?gs paliek. Es ar? iest?jos taj? bar?. Tikai p?c armijas (krievos) beidzu to komjaunatni. Nebija man t? apzi?a. Lietiš?ajos (R?gas Lietiš??s M?kslas vidusskola) - tur es sapratu. Beidzu koka m?ksliniecisk?s apstr?des noda?u k? kokgriez?js. Nek?ds kokgriez?js jau neesmu. Ja gribi b?t kokgriez?js, tad visu laiku, t?pat k? dzied?t?jam j?dzied, t? kokgriez?jam j?griež. Man pat?k visu laiku kaut ko dar?t, nevaru mier? nos?d?t. Tagad, kad esmu pensij?, esmu tik ?oti aiz?emts ar vis?d?m liet?m, nav laika vairs gal?gi.

V?l par okup?cijas laiku. K?dos 13 vai 14 gados man bija j?brauc uz Valku, uz kara komisari?tu un tur iztauj?ja. J?su t?va m?sa ir Amerik?? Uzreiz tas ir t?, ka esi nolikts k? otr?s š?iras pilsonis. Br?lis bija gudr?ks, vi?š visu noliedza. T?va m?sa Ernas tante visu laiku rakst?ja un ar? paci?as s?t?ja. Viss jau bija kara un krievu okup?cijas d??. Tas Baigais gads – t?p?c jau daudzi aizbrauca prom, kas var?ja aizbraukt.

Dz?v? j?iet ar smaidu, kaut ar? sevi nevari izmain?t. Sarež??t?s situ?cij?s nevajag iemais?ties, bet visu var atrisin?t ar smaidu, gandr?z visur. Uzticies Dievam, un visu var atrisin?t. Esmu piedz?vojis – ja uz mani k?ds ar agresiju, es pret? ar smaidu un laipnu v?rdu, un viss izbeidzas. Bet l?dz tam ir j?non?k. Daudzi man saka: „Tu esi mier?gs”. Es neesmu mier?gs, t?p?c jau ir ar iekš?m probl?mas. Šodien man ir t?da saj?ta, ka es daru to, kas man pat?k.

P.B. Tavs V?l?jums sev un saviem tuv?kajiem.

Latvisku Latviju. Cilv?kiem ir j?tic un, ja m?s visi lab?s dom?s un tic?b? dz?vosim un dar?sim labas lietas, tad „atbr?vot?ji” pamaz?m atbr?vosies no t? atbr?vošanas sindroma. Kaut ar? lielai tautai to nevar at?emt, to p?r?kuma apzi?u. Vi?i visos laikos t?di ir bijuši. Vienk?rši ar smaidu j?dz?vo un pašam j?run? latviski, tas daudz ko dod. Ar lepnumu run?t latviski, tad jau ar? b?s.

Interv?ja: P?rsla Bišofa

 

Astr?da Holma
Dzimusi 1954. gad?
Krasnojarskas apgabala Tasejevo.

No Sib?rijas m?s atbrauc?m uz Latviju tikai 1964. gad?, nevis jau tad, kad var?ja braukt 1956. gad? p?c Hruš?ova kongresa.

God?gi sakot, es neko sliktu par savu b?rn?bu Sib?rij? nevaru teikt. Manas domas ir t?das, ka b?rns pierod pie vietas, kur dzimis. Tur pag?jusi mana ?st? b?rn?ba l?dz 10 gadu vecumam. Pirmk?rt, labi vec?ki, otrk?rt, 50-gadu beig?s un 60-gadu s?kum? jau nebija nek?ds bads. Vec?ki tur bija iedz?vojušies. T?vs g?ja med?b?s, svaigas zivis vienm?r, bija vistas, zosis, audz?j?m kartupe?us un d?rze?us. Pat bites mums bija. Tas viss bija, protams, tikai manas, k? b?rna atmi?as. Ko ?sten?b? dom?ja vec?ki, ko vi?i p?rdz?voja, ko zin?ja – es jau to toreiz neaptv?ru.

P.B. Kas bija tavi vec?ki?
L.P. Past?sti ar? par saviem vecvec?kiem. Vai tu vi?us atceries?

Es, protams, vect?vus neatceros. Vienu sauca J?nis Holms, otru Roberts Fetlers.

J?nis Holms bija mana t?va Vilhelma t?vs. Vi?š nebija izs?t?ts, nomira Latvij? 1959. gad?, m?s v?l bij?m Sib?rij?. Robertu Fetleru ar ?imeni izs?t?ja 1941. gada 14. j?nij? no Tor?akalna stacijas.

1940. gad? ?imene v?l dz?voja L??pl?ša iel? 117. To ?ku – pest?šanas templi, uzc?la Roberta vec?kais br?lis, vi?i bija baptisti. Par to vec?ko br?li es nest?st?šu, tad tas st?sts aizies pavisam t?lu. 1940. gada ruden? ?ku ievajadz?j?s padomju armijai, Roberta Fetlera ?imeni izmeta ?r?. Vi?i s?ka ?r?t dz?vokli kaut kur Slokas iel? 54, bet ar? t? ?ka bija vajadz?ga okupantu armijai. Beidzot vi?i non?ca Valent?nas iel?, pie Zasulauka stacijas, no kurienes vi?us ar? aizveda uz Tor?akalnu.

V?l mazliet par šo ?imeni. Roberta Fetlera sieva, mana vecm?mi?a Tatjana bija krieviete. Vi?i P?terpil? sav? laik? bija iepazinušies. Kop? ar vi?iem visu laiku dz?voja ar? Tatjanas m?sa, neprec?ta. Vi?u nepa??ma, atst?ja. Vi?as acu priekš? aizveda visu ?imeni – p?c tam vi?a sajuka pr?t?. Faktiski padomju vara to ?imeni sadal?ja 5 da??s: Robertu Fetleru, ka ?imenes galvu jau Tor?akalna stacij? - v?riešu vagon?, vec?kos b?rnus – Borisu un Juri, 20 un 18 gad?gus, ne ?sti v?rieši, ne b?rni, nos?t?ja uz Š?irotavu. (Margaritas st?st? tas jau ir aprakst?ts - kur vi?i g?ja boj?). Vecm?mi?u ar 3 meit?m – manu mammu, kurai tobr?d bija 16 vid?jo m?su – 14, un jaun?ko Margaritu – 10, aizveda uz Krasnojarskas apgabalu un izmeta Kansk?. P?c tam visus sadal?ja pa kolhoziem. Vi?i non?ca Suhovas s?dž?. Bet manu mammu, kurai 1942. gad? palika 17 gadi, v?lreiz atdal?ja no ?imenes un aizs?t?ja uz zieme?iem, uz Igarku. 1950. gad? vi?ai at??va (vi?a rakst?ja l?gumus) atgriezties pie savas mammas un m?s?m, kuras taj? laik? jau dz?voja Tasejev?. Tur mana mamma iepazin?s ar manu t?vu.

Par t?vu. T?vs – Vilhelms (Vilis) Holms. T?ds zviedru uzv?rds, jo vi?a vect?vs, Indri?is Holms, bija ieradies no Zviedrijas un str?d?ja par mežsargu P?les pagast?. Manu t?vu izs?t?ja 1945. gad?. Vi?š, dzimis 1915. gad?, bija dien?jis Latvijas armij?, p?c armijas m?c?j?s Raiskuma mežsaimniec?bas skol? un pasp?ja 1940. gad? to absolv?t, ies?ka str?d?t Ainažu pus? par mežsargu. Vi?am bija sieva un piedzima d?li?š. T?vu ne??ma ne v?cu, ne krievu armij?, jo mežsargiem v?cu laika bija U-kart?te, pie krieviem – t? saucam? “bro?a”. 1943. gad? v?cieši grib?ja t?s apkaimes puišus mobiliz?t sav? armij?, tai skait? ar? t?va br?li, kurš gan bija vec?ks par manu t?vu. Iesaukšana le?ion? visp?r notika p?c dzimšanas gadiem. Mans t?vs pal?dz?ja tiem puišiem sl?pties no iesaukšanas. Savam br?lim J?nim un v?l dažiem no t?s puses. Tad n?ca krievi virs?, no zieme?iem, laikam no Igaunijas. V?l nek?das uzvaras nebija, bet NKVD jau s?ka savu melno darbu. 1945. gada mart? manu t?vu arest?ja un aizveda uz Valmieras cietumu.


Vilis Holms, Raiskuma mežsaimniec?bas skolas audz?knis, 1940. gada pavasaris.

Es aizg?ju uz arh?vu Skandu iel? un paskat?jos t?va lietu. Lieta ir tik bieza! 1944. gad? ruden? v?cieši aiziet, bet krievi ien?k un tos jaunos puišus, kurus t?vs sl?pa no iesaukšanas v?cu armij?, iesauca uzreiz krievu armij?. Tad viens, t?ds Ma?s vai br?vpr?t?gi, vai ar? piespiedu k?rt?, raksta s?dz?bu, ka, l?k, manam t?vam bija iero?i, un vi?š bijis aizsargs. Š? s?dz?ba ir lietas pamat?. Mans t?vs nebija aizsargs Ulma?laikos. 1943. gad? v?l bija cer?bas, ka var?s atjaunot Latvijas valsti. Bija Latvijas Centr?la padome. Cilv?ki dom?ja, ka varb?t ang?i pal?dzes, ka tas bija p?c Pirm? pasaules kara. Un tad b?s vajadz?gi iero?i un atbalsts. T?vam, k? jau mežsargam, ierocis bija t?pat, bet vi?a tiešais priekšnieks nodeva t?vam glab?šan? v?l kaut k?dus iero?us. Varb?t toreiz, 1943.- 44. gad?, tie cilv?ki nosauca sevi par aizsargiem. T?vs p?c dabas kluss un mier?gs cilv?ks, vi?am patika mežs un daba. Krieviski visp?r neprata, pirmie v?rdi, ko iem?c?j?s krieviski, bija: „Šag v levo, šag v pravo – s?itajetsa pobeg”. Tas jau bija Ur?los, l??er?. L??eris bija pie ?usovaja upes, piecus gadus vi?am piesprieda. Bet k?p?c lieta ir tik bieza?

Pien?k 1946. gads, un t?s puses cilv?ki, tas pats Ma?s, un, protams, ar? sieva, raksta jaunai varai l?gumu, lai Vilhelmu Holmu atbr?vo no apcietin?juma, vi?š nav vain?gs.

Un tad tur, Ur?los, vi?u atkal pratina: „Iero?i bija? – Bija. Aizsargs bijis? - J?”. Un viss, vi?u patur l??er?, tikai pap?rus v?l vair?k saraksta. T? vi?š visus 5 gadus, l?dz 1951. gadam, bija l??er?. Izdz?voja, kaut gan tur bija momenti, kad var?ja aiziet boj?. Dažiem jau p?c tam 25 gadus iedeva. 1948. gad? Sta?ins nošaušanu aizvietoja ar 25 gadiem.

T?vam bija jaun?k? m?sa Vilma, kuru apcietin?ja 1948. gad?. Es v?l aiziešu, paskat?šos ar? vi?as lietu, bet es nedom?ju, ka vi?ai ir k?ds sakars ar mana t?va lietu. T?vs jau 3 gadus bija l??er?. Tur kaut kas cits. Vilmu izs?t?ja uz Nori?sku. Ne manam t?vam, ne vi?a m?sai nav saist?bas ar masveida deport?cij?m 1949. gada mart?. Tolaik tie, kurus izs?t?ja 1949. gad?, v?l nedom?ja, ka pien?ks ar? vi?u laiks. Vilma atgriez?s Latvij? v?l v?l?k nek? m?s, 60-gadu beig?s.

P.B. Bet k? vi?š non?ca tur, kur bija tava mamma?

Nor?kojums bija. Nevar?ja ta?u atpaka? uz Latviju braukt. ‘’Na ve?noje poselenije.” – izs?t?ts uz m?žu. T? tas saucas. Divas reizes m?nes? vi?iem vajadz?ja iet uz komandant?ru atz?m?ties.

1951. gad? mani vec?ki ?dn?c? iepazinušies. J?, un v?l kas. T?va sievai bija m?sa – komuniste, kura esot teikusi savai m?sai Valijai: “Neraksti, vi?š neatgriez?sies”. T? jau ar? bija, 1951.-52. gad? skaidrs, ka nevar?s atgriezties tie, kas „uz m?žu”. Un sieva p?rst?ja rakst?t.

No Latvijas t?va vec?k? m?sa Milda, kura nebija izs?t?ta, s?t?ja paci?as. Varb?t pat uz l??er? Ur?los, es nezinu. T?vam bija latviski austa sega un b?odi?a no l??era. T?va m?te un vec? m?te s?t?ja cimdus, ze?es un ?bolus. Bet tas jau bija v?l?k.

1961. gad?, man jau bija 7 gadi, m?s no Latvijas sa??m?m žurn?lu „Padomju Latvijas Sieviete”, un tur bija raksts par mana t?va vecom?ti, kurai taj? gad? palika 100 gadi. Žurn?liste tur rakst? par gr?to dz?vi cara laikos, piemin padomju sasniegumus komunisma celtniec?b?, par kosmosu kaut ko, ar? par jubil?res ?etr?m meit?m, bet to, ka divi mazb?rni izs?t?ti uz Sib?riju – ne v?rda. Tas, ka Hruš?ovs at??va izs?t?tajiem atgriezties dzimten?, ir labi. Bet p?c tam PSRS s?k?s citas represijas – pret bazn?cu, pret nacion?lo kult?ru. Tieši Hruš?ovs apstiprin?ja j?dzienu – „padomju tauta”.


T?va vecaim?tei J?lai Leinasarei 100 gadu jubileja, 1961. gada Roz?nu pagasta “K?rl?šos”.
Divi mazb?rni (Vilis un Vilma) v?l Sib?rij?.

P.B. Par to Sib?rijas s?džu past?sti. K?da upe tuvum??


Irina Fetlere un Vilhelms (Vilis) Holms, 1953. gada augusts.

Mani vec?ki s?kuši dz?vot kop? 1953. gad? m?ji?? upes krast?, no s?kum? vien?, p?c tam otr?. Vi?i kop? nodz?voja 54 gadus, l?dz t?va n?vei 2007. gad?. Upe – Usolka, liel?k?s upes Tasej pieteka. Vieta, kur m?s dz?voj?m sauc?s Lužki, mazs mežr?pniec?bas ciemats taig? net?lu no lielas s?džas


Irina, Astra un Vilis Holmi, Lužki, 1955. gads.

Tasejevas. Tasejevai ir sava v?sture. Tur krievu pilso?u kara laik? bija republika. Lužkos bija daudz izs?t?to, jap??u, turku ?imenes, ukrai?u daudz, ??nieši, po?i. Protams, ar? krievi, daži no vi?iem ar? izs?t?ti. Es pirmaj? klas? s?d?ju blakus ??nietim, mana lab?k? draudzene bija ukrainiete. Bija ar? latvieši, bet vi?i visi p?c 1956. gada aizbrauca. Es vi?us neatceros. Man ir fotogr?fija, kur es pavisam mazi?a un vi?i visi pirms prombraukšanas.


Latvieši pirms došan?s uz Latviju, Lužki, 1956. gads.

Mana vecm?mi?a un mammas vid?ja m?sa Mirta tad jau dz?voja Tasejev?.


Mirta Fetlere, Irina un Astra Holmas, Tasejevo, 1957. gads.

Jaun?k? m?sa Margarita apprec?j?s agri ar krievu. Vi?ai piedzima 3 puikas, viens p?c otra. Vec?kais – 1954. gad?.


Margarita un Mirta Fetleres, Tasejevo, 1951. gads.

Ko es v?l atceros? Mums bija albumi. Es atceros, ka tie bija, un viss. Bet es nedom?ju, ka tos pa??ma tad, kad izs?t?ja 1941. gada 14. j?nij?. Vecm?mi?as m?sa jau bija mirusi 1948. gad?, bet, ac?mredzot tos albumus un v?l šo to no iedz?ves saglab?juši att?li radi, kas dz?voja ?ermontova iel?. Un mana mamma tos atveda, kad brauca paka? Margaritai. P?c 1956. gada mana mamma uz Latviju brauca 3 reizes – pirmo reizi p?c Margaritas, un divas reizes kop? ar mani. Apm?ram 1958. gad? Margarita ar v?ru un trim maziem b?rniem sad?šoj?s braukt uz R?gu. Mums R?g? bija mammas t?va vec?k? m?sa Antonija. Vi?ai ar? tra?isks liktenis. P?c Krievijas revol?cijas vi?a nebrauca uz Latviju, apprec?j?s ar igauni un dz?voja P?terpili. Vi?ai bija meiti?a Ingr?da, kura 10 gadu vecum? g?ja boj? taj? ?e?ingrad?, nok??stot zem tramvaja. Bet pašu Antoniju nezinu k?p?c, v?l pirms „latviešu oper?cijas”, jau 1933. gad? izs?t?ja no ?e?ingradas uz Kazahstanu. Es internet? atradu t?du inform?ciju par vi?u – Antonija Fetlere-Kazika, arest?ta ?e?ingrad?, izs?t?ta uz Kazahstanu, noties?ta Karagandas OGPU 1933. gada 23. apr?l?, Krievijas PSR Krimin?lkodeksa panti 59-10., 58-11. Vi?as lieta atrodas tagad Kazahstanas arh?v?. Antonijas v?ru igauni Kaziku noš?va 1937. gad? ?e?ingrad?. P?c 1956. gada Antonija atbrauca uz R?gu un dab?ja nelielu istabi?u, k?di 14 kv.m. un kop?j? virtuve, Zvanu iel? P?rdaugav?.

Margarita ar v?ru un trim maziem b?rniem atbrauca pie vi?as. Margaritas v?rs aizbrauca atpaka? uz Sib?riju uzreiz, bet vi?ai pašai ar b?rniem ar? nek?da palikšana nebija. Mammai vajadz?ja braukt vi?ai paka?. Mani atst?ja pie vecm?mi?as Tasejev?. Tad mamma ar? atveda tos albumus ar fotogr?fij?m. M?s bieži tos albumus Sib?rij? skat?j?mies. Mamma, Mirta un vecm?mi?a man r?d?ja: „Tas ir Juris, tas ir Boriss, tas ir vect?vs, vi?u t?vs. ”. Mamma atcer?j?s savas skolas gadus R?g?, k? vi?ai patika m?c?ties, k?das atz?mes bija. Roberta Fetlera visi pieci b?rni m?c?j?s Marijas Milleres priv?taj? ?imn?zij?. Miera un Br?v?bas ielas st?r?, tas bija Benjamina d?la nams, kara laik?, 1944. gad? sabombard?ts un sagrauts. Bet Latvijas laik? tur bija ?imn?zija. 1940. gada ruden? s?kas izgl?t?bas p?rk?rtošana p?c padomju sist?mas, un ?imn?ziju p?rveidoja par 10. vidusskolu. Mamma jau m?c?j?s 10. klas? 10. vidusskol?. Ir klases fotogr?fija, kur jau Sta?ina un Vorošilova bildes pie sienas, un uz blakus sienas Lomonosovs kar?jas. Margarita m?c?j?s viena klas? kop? ar padomju laika paz?stamo tiesnesi Gvido Zemribo, cik nu vi?a pasp?ja – divas klases tikai pirms izs?t?šanas.


R?gas 10. vidusskolas 10. klases audz?k?i 1940.-41.m?c.g.
Irina Fetlere - pirmaj? rind? otr? no lab?s.

V?l divas reizes mamma brauca uz R?gu un atpaka? kop? ar mani – 1960. gad? un 1962. gad?.


Mirta Fetlere, Astra un Irina Holmas, R?g?, 1962. gada 22. august?.

1964. gads. Tas ir manas mammas nopelns, ka m?s tom?r atgriez?mies Latvij?. Es braukt negrib?ju, man jau bija 10 gadi, man tur bija labi. V?l pirms tam, 1961. gad? uz R?gu no Sib?rijas aizbrauca mammas m?sa Mirta. Vi?a palika dz?vot pie Antonijas tantes, mazaj? istabi?? Zvanu iel?. Kad m?s ar mammu bij?m R?g?, m?s m?nesi dz?voj?m pie Mirtas b?rn?bas draudzenes Birutas Andersones, kurai bija 3-istabu dz?voklis Mat?sa iel?. Vi?i paši pa vasaru dz?voja Langsti?os. Tur blakus bija 1. slimn?ca, kur man bija oper?cija. Ar? 1962. gad? vasar? m?s dz?voj?m Birutas ?imenes dz?vokl?.

1964. gad? j?nij? no s?kuma m?s atbrauc?m uz Daugavpili, kur vec?kiem bija pazi?as no Sib?rijas – tie, kas aizbrauca no Lužkiem jau p?c 1956. gada – skolot?ju Andrejevu p?ris, Liza Lamberte, Aleksandrs Keiris. Tur palik?m dažas dienas, bet p?c tam – uz R?gu. Antonijas tante nomira 1964. gada j?lija beig?s. Mammai ar Mirtu vajadz?ja vi?u apglab?t Meža kapos.


Vilis, Astr?da un Irina Holmi, Latvija, 1964. gads.

Vec?ki mekl?ja darbu un dz?vokli. Vasar? brauk?j?m pa visu Latviju – bij?m Ventspil?, Ug?l?. T?vs grib?ja par mežsargu str?d?t, mamma – par gr?matvedi. Nekur neizdev?s atrast t?du variantu, un v?l ar dz?vokli. C?su mežr?pniec?bas uz??mum? t?ds Mazz?l?tis mammai pateica: „M?s repres?tos nepie?emsim”, kaut gan tur varb?t ar? b?tu, kur dz?vot. Beidzot mans t?vs dab?ja str?dnieka darbu un vietu kopm?tn? Amat?. Vi?am tur nepatika, gandr?z grib?ja atpaka? uz Sib?riju braukt.

M?s ar mammu un Mirtu dz?voj?m Antonijas istabi?? Zvanu iel?. Es s?ku iet krievu skol? 4. klas? M?rti?a iel?. Bet jau taj? paša gada ruden? vec?ki atrada vienistabas dz?vokli Vecm?lgr?v?, kuru iz?r?ja režisora Rodrigo Rikarda m?te. Tad v?l tur bija priv?t?s m?jas. T?vs s?ka str?d?t kokapstr?des kombin?t? „M?lgr?vis”, par str?dnieku. Par mežsargu vairs nesan?ca. Mamma – par gr?matvedi “Tralflota’’ b?z?. Mani iek?rtoja krievu skol? blakus Zieme?bl?zmai. T? skola bija tuv?k dz?vesvietai, un es jau biju 4. klas?. T? k? t? atgriešan?s bija diezgan dramatiska. Nu p?c tam viss kaut k? nok?rtoj?s.

P.B. Es zinu, k? latviešu skol?s uz??ma izs?t?to b?rnus, bet k? bija krievu skol??

Es neko ?paši neatceros. Tas, ka man pašai tur nepatika, ka Sib?rij? palika draudzenes – tas ir viens, bet visp?r.... Pieaugušajiem varb?t bija cit?di. Mammai bija draudzene no Igarkas laikiem – Nellija Za?e. Vi?u 1942. gad? aizs?t?ja uz zieme?iem v?l t?l?k par Igarku, uz Agapitovo, kur gandr?z visi nomira, bet vi?a izdz?voja. Kad atgriezusies R?g?, ap 1956. gadu, vi?as klasesbiedrs, paz?stams m?zikas profesors, esot p?rg?jis ielas otr? pus?, satiekot no izs?t?juma atbraukošo klases biedreni. Par savu karjeru droši vien baid?j?s. Pieaugušajiem viss bija cit?di. No cilv?kiem viss atkar?gs. Daži bija saprotoši. Bet man bija krievu skola. Taja klas? varb?t v?l bija izs?t?to latviešu b?rni, ar latviskiem uzv?rdiem, no jaukt?m ?imen?m. Bet p?rsvar?, protams, krievu virsnieku un migrantu b?rni. Par izs?t?šanu un izs?t?t?jiem skol? nerun?ja neko. It k? to neb?tu bijis.

Visp?r jau tika dar?ts viss, lai n?kam?s paaudzes neko nezin?tu par Latvijas br?vvalsti. Ja latvieši v?l kaut ko var?ja uzzin?t no ?imenes, tad krieviem galv? – tikai Maskavas propaganda. Bet ar? latviešiem padomju laik? pamat?gi skaloja smadzenes. Tie, kas dzimuši 40-jos, 50-jos, 60-jos, 70-jos gados bija jau padomju ideolo?ijas ietekm?.

1971. gad? m?s no Vecm?lgr?vja p?rc?l?mies uz Imantu. Mammai izdev?s izk?rtot kooperat?vo dz?vokli, kaut gan ar? uz to vajadz?ja gaid?t rind? mammas darbaviet?. Krievu migrantiem dz?vok?us pieš??ra bez maksas. Padomju funkcion?riem, vai ar? k? cit?di kalpojušiem padomju varai, dz?vok?us deva ?rpus k?rtas vai ar? „pa blatu”.

1971. gad?, uzreiz p?c skolas pabeigšanas, es iest?jos Latvijas Universit?t?, to absolv?jot, mana pirm? darbavieta bija R?gas Hidrometeo-apar?tu r?pn?c?, L??pl?ša iel? 85, pavisam net?lu no L??pl?ša 117, bet es toreiz neko nezin?ju par šo ?ku. Universit?tes laikos m?j? bija sporta z?le, un mums tur bija nodarb?bas, bet es nemaz nezin?ju, ka to ?ku uzc?la mana vect?va vec?kais br?lis. Daudz ko nezin?ju. Pirmk?rt – b?rns, otrk?rt – jaun?ba un krievu draudzenes. Faktiski visa mana m?c?bu un ar? darba dz?ve pag?ja krievu vid?. Skol? – krievu, universit?te – krievu, un ar? r?pn?c? – viss ir krievu, kaut gan tur bija k?di 2-3 latvieši no Latgales, p?r?jie visi iebrauc?ji no Padomju Savien?bas.

Protams, es jau visu laiku, no manas dzimšanas dienas zin?ju, ka m?s esam izs?t?ti. Bet es dom?ju, ka t? ar? vajag. B?rns jau pie?em to, kas ir. Man bija labas, spilgtas atmi?as par b?rn?bu Lužkos. P?c tam s?kas mani pusaudžu gadi, kas man nepatika. Un es boj?ju saviem vec?kiem nervus: „Gribu atpaka? uz Sib?riju”. Beidzot, kad man palika 18 gadi, mamma teica: „Brauc!”. Un es aizbraucu 1972. gada vasar?. Aizbraucu, paskat?jos – un viss. Beidzot man ar? tur nepatika. Es vair?k uz Sib?riju negrib?tu braukt.

P.B. Ar k?du nol?ku tu toreiz brauci? Vai uz palikšanu?

Uz palikšanu – n?. Es biju ciemos pie savas b?rn?bas draudzenes. Vi?as ?imene atpaka? uz Ukrainu neaizbrauca. Tur jau visi ukrai?i palika par krieviem un ne tikai ukrai?i.

P.B. Vai daudz latviešu apprec?j?s ar cittaut?bniekiem?

Visi latvieši no turienes aizbrauca p?c 1956. gada. Vec?kiem bija draugi – latvietis Zaube un vi?a sieva - lietuviete. Vi?i aizbrauca uz Lietuvu. Lužkos bija igaunis, uzv?rd? Melders, vi?a sieva – no Rietumukrainas, tie nekur neaizbrauca. Varb?t v?l?k Meldera meita Lelde aizbrauca uz Igauniju.

P.B. K? tu b?tu iedom?jusies savu dz?vi, ja neb?tu nok?uvusi Krievij??

Nu, droši vien b?tu g?jusi latviešu skol?. Bet ar?, ja neb?tu izs?t?šanas, es neb?tu dzimusi. T?vam bija cita ?imene. Nu mammai – 16 gadi tikai, kad vi?u izs?t?ja, bet ar? album? bija fotogr?fija ar vi?as draugu – baltv?cieti. Visp?r, mammas ?imene bija baptisti, vi?ai paredz?ts bija braukt uz Angliju, uz koledžu m?c?ties. Bet 1940. gad? – Anglij? – karš, un visp?r..., Anglijas viet? – 8 gadi smaga darba, bad? un sal? gandr?z bez ap??rba, aiz Pol?ra loka. Visa vi?as jaun?ba. Bet es neb?tu dzimusi, ja mani vec?ki neb?tu tikušies Sib?rij?.

P.B. Tad t?s spilgt?k?s atmi?as par b?rn?bu tev ir tikai no Krievijas?

J?, kaut gan nekas slikts jau taj? Vecm?lgr?v? nebija, tie paši labie vec?ki, un 13-14 gadi ar? v?l ta?u b?rn?ba. Man patika iet uz Zieme?bl?zmas bibliot?ku ?emt gr?matas un las?t.

P.B. K?d? valod? tu las?ji?

Krievu. Zin?m? m?r?, es esmu rusifik?cijas produkts. Kaut gan v?l Sib?rij? l?dz 3-4 gadu vecumam run?ju latviski ar vec?kiem, bet, kad s?kas draudzenes un skola...

Lužkos es biju ar? b?rnud?rz?, tikai vienu ned??u, vair?k neiztur?ju, saslimu. T? ned??a bija ap Jauno gadu, kad b?rniem bija sar?kojums. Pie egl?tes b?rniem deva d?vanas. Es, pie?emot d?vanu, teicu: „Tas nav nek?ds “Ded Moroz”, t? ir p?r??rbta sieviete”. Man k?di 4-5 gadi. Krieviem jau Ziemassv?tku nebija, bet mums, cik vien sevi es atceros, egl?te uz 23.-24. decembri bija vienm?r. Kad es biju jau liel?ka, g?ju ar t?vu p?c egl?tes uz mežu.

P.B. Un k? tev tagad ar krievu valodu?

Ar krievu valodu tom?r ir viegl?k. Mana vecm?mi?a, Tatjana Fetlere, mammas m?te bija krieviete, es bieži paliku pie vi?as un Mirtas tantes Tasejev?. Mana vecm?mi?a pa pusei bija somiete. Vi?i dz?voja P?terpil?, un ar savu m?ti agr? b?rn?b? vi?a sarun?j?s somu valod?. Mana vecm?mi?a no Sib?rijas atbrauca 1966. gad? un dz?voja R?g? kop? ar Mirtu Zvanu iel? l?dz savai n?vei 1981. gad?.


Tatjana Fetlere, Tasejevo, 1952. gads.

1976. gad? es izs?ku savas darba gaitas. 1977. gada septembra m?nesis - man atva?in?jums, k? tas bija padomju laik?, uz arodbiedr?bas vai komjauniešu d??a pazi?ojums: „Ce?az?mes uz Bulg?riju, Dienvidsl?viju un Zieme?koreju”. Es pieteicos uz Zieme?koreju. Bet j?s jau zin?t, k? toreiz bija ar ?rzemju braucieniem. Vispirms p?rbauda tavu biogr?fiju, vai tevi var laist vai n?. Varb?t uz Bulg?riju laistu uzreiz, bet Dienvidsl?viju un Zieme?koreju – tas jau sarež??t?ks gad?jums. Piem?ram, uz Angliju vai Franciju parastiem cilv?kiem visp?r ce?š bija liegts. Tur brauca tikai kompartijas un komjauniešu nomenklat?ra un vis?di ?ekas a?enti. Parastos cilv?kus pirms brauciena p?rbaud?ja 1. da?as p?rst?vji vai komjaunatnei uzticamas personas. Atn?ca viens t?ds uz r?pn?cu uz p?rrun?m pirms ce?az?mes pieš?iršanas. Vi?š laikam bija no komjaunatnes nomenklat?ras R?gas pils?tas Maskavas rajon?. Vi?u telpas atrad?s L??pl?ša ielas beig?s. Vi?š atn?ca uz r?pn?cu un uzaicin?ja mani un v?l citus uz p?rrun?m. Un te vi?š prasa: „K?p?c esmu dzimusi Sib?rij??”. L?dz šim man neviens nekur, ne skol?, ne universit?t? t?du jaut?jumu neuzdeva. Pirmk?rt, te jau t?pat bija pilns ar krieviem, kas dzimuši Krievij?, Maskav?, Krasnojarsk? vai v?l kur. Bet šis te, ac?mredzot izsecin?ja, ka latvisks v?rds un uzv?rds, bet dzimusi Sib?rij?. Nu un viss – nebraukšu ekskursij? uz Zieme?koreju. Man bija draudzene, kurai bija pazi?a taj? L??pl?šu ielas komjauniešu mudžekl? un kurš bija p?r?ks par to, kas atn?ca uz r?pn?cu. Vi?a izk?rtoja t?, ka es aizbraucu ce?ojum? tik un t?.

P.B. Kad st?jies universit?t?, autobiogr?fij? tu rakst?ji k? ir, ka esi dzimusi Sib?rij??

Es kaut k? neatceros, ko rakst?ju un vai visp?r rakst?ju. Tas jau bija 1971. gads, laikam mana dzimšanas vieta nevienu neinteres?ja. Un studenti bija no visas plaš?s savien?bas – no Pleskavas, no Baltkrievijas, no Ukrainas, m?su grup? bija ar? no Rjaza?as. Droši vien bija ar? k?ds “stuka?s”. Bet par radiem Amerik? es, protams, nerakst?ju nevien? biogr?fij?.


Astr?da Holma, R?ga, 1984. gads.

L.P. Past?sti par Zieme?koreju.

Skaista daba, divas j?ras – Dzelten? un Jap??u, skaisti kalni. Pašus korejiešus pludmal? neredz?j?m, kaut gan bija septembris un ?oti jauks laiks. Tikai m?su grupa un no ?ehijas. Taj? laik? uz Zieme?koreju var?ja braukt t?risti no PSRS un ?ehijas, nezinu k?p?c. Phenjan? ielas tukšas, viesn?c? klusums un miers. Pils?tas centr? – milz?ga Kim Ir Sena zelta statuja. Apmekl?j?m operas namu. Kad operas dzied?t?ji k?da ?rij? piemin?ja Kim Ir Sena v?rdu, un visa opera ar? bija par ?u?he idej?m, visa z?le c?l?s k?j?s.

P.B. Pie mums Sta?ina laikos ar? c?l?s k?j?s un neviens neuzdrošin?j?s p?rtraukt aplaud?t.

L.P. Mani interes?, k? Krievij? juties skol?? Vai tev patika?

K? jau parasts b?rns. Atceros, ka pirmaj? klas? man las?t nepatika, bet otraj? klas?, iem?c?jos las?t, tad las?ju daudz. Krievu tautas pasakas, uiguru tautas pasakas, ar? citas b?rnu gr?matas, t?s, protams, krievu valod?. Kad m?s ar mammu bij?m R?g? 1960. gad?, nopirk?m divas latviešu gr?matas un ?beci. Es m?c?jos labi. Pirmaj? klas? m?s uz??ma oktobr?nos, es ?oti priec?jos. Kad trešaj? klas? m?s uz??ma pionieros, man jau bija saj?ta, kaut kas nav t?, k? vajag. Mamma man uzd?vin?ja šokol?des t?fel?ti un to sarkano kaklasaiti. Bet es dom?ju, ka nevajadz?ja, bet ko t?ds 9-gad?gs b?rns var?ja zin?t? Mamma sarkanu kr?su nevar?ja ciest. Komjauniešos – tas jau Vecm?lgr?v?, 1968. gad?. Toreiz uz??ma vesel?m klas?m, nemaz neprasot, vai tu gribi b?t komjaunietis vai n?. Viss ?oti form?li, lai atteiktos, bija vajadz?ga zin?m? drosme.

L.P. K?das rota?lietas Sib?rij? tev bija?

Man bija divas lelles. Vienu uzd?vin?ja vec?ki uz Ziemassv?tkiem, otru – Mirtas tante. Vasar? ar kaimi?u meiten?m, ?uvašiem sp?l?j?mies, atrodot stikla lauskas uz ielas, t?s mums bija trauki.

T?vs koka ragavi?as uztais?ja. Ziem?s tur patika, m?ji?as tais?j?m no sniega. Ziemassv?tku rotas pašas ar mammu darin?j?m, v?l?k jau bija pirkt?s. Radi no Amerikas s?t?ja paci?as, bet taj?s p?rsvar? dr?bes un produkti. Kad biju pavisam maza, ar pog?m sp?l?jos un ar lupati??m.

P.B. Tavs v?l?jums Latvijas simtgadei.

Labi, ka t? simtgade visp?r b?s. Var?ja ar? neb?t. Ja neb?tu 1991. gads un Padomju Savien?bas sabrukums, m?s te ne par k?du simtgadi un 18. novembri nerun?tu. Ja zini v?sturi, tad viss ir t? k? t?da nejauš?ba. Ja neb?tu Pirm? pasaules kara, Latvijas valsts neizveidotos.

P.B. Bet vienalga, dz?ve jau nest?v?tu uz vietas. Vienm?r b?tu k?da virz?ba – progress vai regress.

J?, dz?ve neapst?tos, latvieši dz?votu, bet savas valsts neb?tu. B?tu Krievijas imp?rijas da?a. Un jau tolaik bija vi?iem rusifik?cijas politika. Man ir saglab?jusies citas mammas tantes (vi?as t?va Roberta jaun?kas m?sas Irmas) Tukuma ?imn?zijas 1913. gada skolas dienasgr?mata. Meite?u klases saraksts – visi v?rdi un uzv?rdi – v?ciski un latviski, bet tas saraksts – krievu valod?. T?pat ar? visa dienasgr?mata – krieviski. Irma l?dz 1940. gadam str?d?ja R?gas birž? par sekret?ri, bet ar okup?ciju 1940. gad? s?k?s tautsaimniec?bas p?rk?rtošana p?c padomju parauga. Komunistiem jau birža nebija vajadz?ga. 1944. gad?, kad tie „atbr?vot?ji” tuvoj?s R?gai, vi?a ar ku?i aizbrauca uz V?ciju, p?c tam uz ASV. Br??a ?imene bija izs?t?ta, ko v?l var?ja gaid?t no padomju varas?

Labi, ka m?su dz?ves laik? Padomju Savien?ba sabruka. Ja nesabruktu, metro uzceltu, v?l vair?k krievu ierastos. T?pat jau vi?u p?r?k daudz. Un k?da valsts, atvainojiet? Jau 1964. gad?, kad m?s atbrauc?m, te jau bija gandr?z Krievija. Pie varas – Maskavas pakalpi?i. Un v?l 70-ie, 80-ie gadi priekš?. Katru gadu iebrauca krievu migranti. Labi, ka latvieši atcer?j?s, ka bija sava valsts, bet atkal – run?t nedr?kst?ja, atcer?ties 18. novembri nedr?kst?ja. Latvijas laika gr?matas bija aizliegtas, pat žurn?lu „Atp?ta ” nevar?ja bibliot?k? pa?emt, lai nekas neatg?din?tu par šo valsti. Vien?gais – ?imenes atmi?as. Un ar? – k?das ?imenes? Komunistu un Maskavas pakalpi?u ?imen?s, tur pavisam citas idejas.

P.B. Un kas m?s sagaida?

Cer?sim uz to lab?ko.

Interv?ja: P?rsla Bišofa, Laimdota Podze

 

Olga ?everova
Dzimusi 1962. gad?
Ventspils raj.

??? ????????? ????.

9 ???????, ??? ??????????? 55 ???. ??????? ? ??? ????-????, ????????? ??? ????????, ? ??? ???????????? ????? —? ????, ??????, ???... ? ??????? ?? ???????, ??????? ????????, ?? ??? ??-???????? ???? ?? 18, ? ???-?? 14-15 ???. ?????? ????, ? ???????????? ?????????? ? ????????: ????? ? ??????????. ??, ? ???????, ??? ?? ???-??? ???????? ?????????? — ????, ??? ????? ??????? ???, ??? ??????? ????? ?? ????? ??????? ??????, ??? ??????, ??? ???? ????, ?? ????????? ? ?? ?? ???? ??????. ???? ? ???????? ? ??????, ???, ??? ????? ??, ???? ??? ?????????? ? ????. ????????? ??????. ?? ??????-?? ? ????, ? ?????????? ????? ?????? ????? ?????????????. ??? ????? — ???????, ??????? ??? ????, ???? ?????, ??????, ??????,... ????? ?????, ? ??? ????....

? ???????? 1962 ????, ? ??????????, ??????..., ? ? ???? ????????? ???????? (?? ????? ??????? ?????????), ???? ? ?????, ??? ???? 4 ????, ???? ? ????????, ??????? ? ??????. ???? ?????????? ?????? ? ????????? ? ?????, ? ??? ??? ??? ???????? ??? ??????? ??????, ?? ?? ???????? ?????? ???? ??????, ?????? ??????? ? ??????.

??????? — ????????, ? ?? ???? — ????? (16 ???, ?????? ???????????), ??? (14 ???) — ??? ???? ? ???? (11 ???) ???? ???????????????? 25 ????? 1949 ???? ? ??????????? ? ?????? ? ?????? ???????, ???????????? ?????, ???? ???????. ???? ? 1958 ???? ????????? ? ??????, ? ?? ?????? ???????? — ??????? ?????? ????? ?????, ? ??????? ???????.


Vecm?mi?as Helm?nes 70 gadu jubilej? Omsk?, 1973. gada 28. septembr?.
2. rind? no lab?s puses otr? ir Olga, 3. rind? labaj? mal? – ?riks.

? ???? ?????????? ??? ??????, ?? ? ?????? ??? ????????? ? ?????? ?????? ? ??????, ? ??????? ?????? ? ??????? (???? ?? ???? ???? ???????, ????????????), ?????? ??? ??? ??????? — ??????????..., ? ??????? ? ? ???? ?????????? ? ????????? ???? ? ?????? ?????. ??? ? ????????? ? ??????. ? ? 28 ???, ? 1989 ???? ????????? ? ??????. ??? ??????????? — ?????? ???????. ???? ?? ????????? ? ?????? ??????????, ?? ????? ??? 30 ??? ??????? ? ?????, ? ????? ??? 30 ??? ? ????. ????????, ?????????? ???????, ?????????, ????????, ???????, ?????? (??? ? ???? ????? ??????? ????). ?????????? ? ?????? ? ???????????? (3 ????), ?????? ? ???????? (2 ????). ????? ??????, ? ????? ?????? — ???? (???? ? ??????????), ??????? ? ??????, ???????, ?????, ? ?????? ????????? 3 ???? ???? ? ???? ?? ?????? ??? ?????. ??????? ??? ??????????. ??? ? ???, ??? ???? ??????, ???, ??? ?? ?? ??????... ? ?????? ?????? ???? ???????.

?????? ??????? ? ??????????????: ??? ??????? ? ??????? ??????? — ???????? ?????. ??????? ????????????, ??? ?? ???????? ?? ??????? ????, ???????? ? ?????? (?????????? ? ????????? ?????) ?? ????????? ??????? ?? ???????, ?? ???? ? ??????? ???? ?????? ??? ?????, ? ???? ??????? ???? ? ?????????? ??????. ?????????????, ??????? ?????/???????/???????.

??? ??????? ? ??????? ??????? — ????? ????????? — ?????, ???? ? ???? 1941 ???? ?? ??????? (?? ? ?????). ??? ???????? ?????? ? ?????? ?????????? ???? ? ??????? ????????????? ??????. ??? ??????? ????? “???????”, ???????? ????? ??????, ?? ??????? ??????? — ??????, ??? ???? ????? ???????? ? ?????. ????? ???????? ? ????? 18-??? ????, ? ??? ???? ???? ??? ?? ????? ????????. ????????, ??? ?????? 21 ???. ???????? ?? ?????? ???? ?????? ????????, ??????????? ?? ??? ??? ? ??? ? ??? ???????? ???????????. ??????? ?? ????? ?????? ???????????? ?????????? ? ?????????? ???? ???? — ? ?? ???? ????????, ??? ? ???? ? ????? ???? 15 ?????? ??????... ?? ???? ??? ??? ???????? ??????? ????????.


Vecm?mi?as Helm?nes 88 gadu jubileja “Š?ori?os”, 1991. gads.

?? ??????? ???? ???? ??????? ?????? — ??????? ??????, ????????, ? ???? ???????? — ???????, ?????? ?????. ??? ???? ?????????? ????? ???, ?? ?????????, ? ???????? ??? ???????, ??? ???????????, ??? ????? ??????. ??????? ?????? ?? ??????????? ? ???????? ?????, ?????????? ??????? ?????? ?????????? ???? ?????.

??? ??? ? ????????? ?????? ? ??????????????? ??? ?? ?? ? ??? ??? ?????????? ????????? ????? ????? ?????? ????? ??????? ???????????? ??????????????? ???? ?????? ???-?? ? ?????, ?? ? ?? ?????? ??. ??? ?? ????? ????? ??? ?? ????????? ????? ? ????????... ? ??? ?? ???? «?????» ??? ?????????????. ? ???? ???? ??????? ?????, ?????? ?? ? ???? ?? ??????? ???, ??? ? ??????? ??? ???????? ????????? — 1812. ????.

? ??? ?????? ? ????? ????? — ? ?????????? ?????????? ????????????? ? ?????, ? ???????? ??? ?? ??? ??????? ?????. ??????? ?? ??? ?? — «??????» ???? ?????, ?????, ?????, ????????, ??????? ??? ????? ?.?.?. ?? ?????? ???????????? ???, ?????, ?????, ??????, ????? ? ?????? ?????, ? ??????? ?? ??? ????????, ??? ????.

?? ? ????? ?????? ????? ????????, ?? ? ?????? ??? ???????????? ????????? ???????????? ??????, ???????, ??? ? ???????, ??? ?????? ?????????? ?? ???????, ? ? ???? ??? «?????????» ? ? ??????? ???????. ?????? ??? ?? ???? ??????????????, ?? ?????????? ?????? ?? ?????? ?? ??? ????????, ?? ? ??????????? ??? ????????. ??? ?????? ???????? ?? ??? ???? — ?????, ????????, ???????, ??????? ????????? ?????????????? ? ????? ???????? — «??????? ? ?????» ? ????? - ???????????????? ??? ????????? ????? ?????.

?? ??? ????? ????? «?????», ??? ????????, ?? ??? ???? ??????? ??? ??????????? ? ???? ?????? ??????? ??? ????, ???. ???? ??? ???????, ??? ??????? — ??? ??????????????, ? ??? ????????? — ?????, ????, ?????, ??????????, ?????, ?.?.?. – ???????????????, ?????????? ?? ?????? ???? ??? ???????-?????????, ??????, ????????. ? ??????? — ?????? ???? ??? ???? ???????????? ?????? ????, ???????. ? – ????, ?????, ????... – ??? ?, ??? ???, ????, ??? ?????????, ??? - ???.

? ? — ???????. ??? ???, ???? ? ??? ????????? – ???? ?????????? ? ???? ???? ? ????. ? ?? ??? ?, ? ?? ???????????????, ? ??????????????. ? ?? ?????????, ??? ????? ????? – ???????, ??? ?????? ????? ??? ??????…, ? ???? ??????? ????, ?? ??? ??? ?? ???? – ?? ??????, ?? ??????. ??? ??????? ???, ??? ????? ??????.

??? ????? ?????????. ???? ??????? ??????, ?????, ?????? ? ??????. ???? ??????? ?????, ?? ?????? ??, ??????? ???????? ? ???????? ? 90-??, ? ????????, ?????????, ??? ???? ???? ?????? ?????????? ????????? ?? ???? ???????. ? ?? ?????? ????????, ????????? ?????, ??... ?? ?? ???? ??????, ????????????? ? ????? ? ?????.

???? ???????, ?? ??, ??????? ??????????, ? ??????? ???????. ? ????, ??, ??? ? ?????? ?? ???, ??? ?????? ???????, ??? ?? ?????, ?? ?????? ??????? ? ????? ? ????? ????-??. ????? ???????? ???? ?????? ? ????????? ??? ???, ??? ?? ? ????????.

? ?????? ????????? ???? ?????, ??? ???? ?????????, ? ???? ???? ????? ???? ???????. ? ?????????? ????? ??????. ? ???? - ?? ??? ? ????. ????? ????? ? ?????? ???????????? ???????. ???????? ??????? ?? ???? ?? ???????? ???????????, ???????? ??????? ??????, ????????????? ?????? ???????? ????????, ???????????? ? ?????? ????????. ? ??-?? ???????? ?????????, ? ?? «????????? ?????????????» ?????? ????? ?????????? ??????? ???, ??? 3-4 ?????? ???????? ????? ????????? – ???.

??? ?????? ?? ?????? ???? ?? ?, ??? ? 2018 ???? ??????????? 100-????? ??????? ??, ????. ? ??? ????? ?????????? ??? ? ???????? ???????, ? ????????????? ?? ?????? ? ????? ????-??, ????-??…

??? ???, ???? ????, ??? ????????? ????????, ??????? ?????? ? “????????”, ??????? ?????????? ????????? ? ?????? 1917 ????, ? ?? ???????, ??? ?????? ??, ???? – ??? ?? ??????? ? ???????. ?????????? – ?????????… ??? ?????? ?????… ???? ???????, ?????? ??? ???????, ?????????… ? ????? ? ????????????? ?? ????????? ?????? ? «???????????? ??????????????», ???????? ?????? ? ????????????? ??????.

?????, ?? ??? ? ????…, ? ??????? ?????????, ?? ????????? ? ???????????…, ???????… ?????? ???? ?????????, ??? ? 1700-??? ????, ???? 1, ????? ??????, ??????? ????????? – ?????????? ???, ? 7028 ?? 1700. ?., ?? ? ??? ???????… ???????????, ??? ???? ????????, ??? ??? ??????? ??????? ???? ???????. ?? ??????? ???? ???????, ????? ???????? ????? ? ???????? ?????? ??????, ??? ??????????????? ? ???????, ?? ?????????? ???? – ? ?????????, ?? ???????? – ? ??????, ? ?? ????????? – ? ???????… ????? ???????????? ????? ?????? ????. ? ?????? ??? ???? ????? ? ????? ?????????, ???????????? ??????? ? ??????, ??? ??? ?????, ?????…

?? ??? ????????? ?? ??????, ? ?? ??????? ?? ????? ??????, ?? ??? ????... ???? ?? ?? ????. ??? ????? ??????? ???? ???????? ?? ???????, ?????? ?? ?????? ?? ???????? ??????, ??????? ??????? ? ????? ? ?????? ????????? ???????????????? ??????? — ??????????? ????? ? ??????.

? ?? ????, ? ??? ?????? ??????, ?? ???? ????????? ????????? ? ????? 50 ? 60-70 ???? ?????????! ?? ?? ????????????, ???, ??? ????? ??????... ?????, ????????, ????????, ??????... ??? ???????????... ?????? ???????. ???? — ?? ?????? ?????, ???????? — ???????, ???? ?????? ???????? ?? ? ?????? 3-5 ???, ? ? ???????, ???? ???????, ??? ??????????, ?? ?????? ?????. ????????, ??????? ???, ????? ??? ?????????. ????????????, ????????? ????????, ?????????? ?????, ??????? ?.?.?. - ?????. ???? ?? ??? ??????? ?????? 10-20 ???… ??, ?? ?? ????, ??? ???? ???? ??????. ???????, ?? ????????? ? ????????? ?????? — ??????? ? ??? ???????????????. ? ??????? ?? ???... ?? ???? ????????, ? ???? ??? ??????. ? ???????? ? ???? 12-14-16 ??? ?????? ?? ?????? ? ??????? 60 ??. ?? ???????? ??????? ?? ?????? ??????????? — ??????, ????? 9 ??. ?????? ??? ????? ?? ???????. ? 12 ???, ? ?????? ???? ? ????, ?? ?????? 3 ????? ? ????? ? ?????? ? ???????, ?????? ???????? ?????? ??????????? ?? ?????. ????????, ??????????? ??? 40, ???? ???????? ??????? ? ????? ????????? ? ??????????, ??? ??????? ?? ???? — ??????, ????? ?????? ? ???????? ?? ????? — ??????? ?...

? ?? ????? ????????????? ??? ?????????????, ?? ???? ?????? ?? ?????? ? ???? ????? ?? ?????????, ??? ???-?? ????? ?????????. ???? ?? ???????????, ??? ?? ???? ????? ??? ???????, ? ??? ??? ?????. ?? ?????? ?? ?????, ?? ??????? ????????? ? ??????... ???? ???? ??????? ???, ??? ?? ???? ?????, ? ???????? ???? ?? 5 ?????. ? ????? «???????» ?????? ?? ????????, ???? ?? ???? ????? ?????????? ???. ???? ?? ''????????'' ????????? ? ????????? ?????, ?????? ??? ?? ?????? ?? ?????????? ???????? ???? ? ???????? ? ?????? ????????????? ???????? ? ???????. ? ??? ????????? — ????????, ??? ??? ?????? ??? ????? ???????, ???? ?? ??? ??? ? ?? ?????, ??? ?? ?????????. ?? ? ??????, ?????? ???? ?? ???? ?????????? ???????? ???????? ? ????????? ?????? ? ??????, ????... ????????? ?????????? ???? ??? ????? ? ????????? ???????... ?????, ???????..., ???? ?? ??????? ??????, ????????...., ?????? — ?????????? ?? ?????? ??????? ??? ???????..., ???? ?? ????????... , ? ??? ???? ?? ??? ???. ???? ??? ??????? ?? 4 ?????????? ????????? ?? ???? ????? ? ??? ??????? ?? ?????????. ? ? ?????? ????? ?????? ?? ''????????'', ?????????? ?? ????????, ????? ???? ??????????... ? ??? ???? ???? ???????? ????? ? ???? ????????? ? ? ????? ?????? ?? ???? ??????????? ???????. ??? ???-?? ?????.


Omsk?, 1968. gad?. Olga vid? priekš?, ?riks st?v kreisaj? mal?.

? ????, ? 4 ?????? ?? 10 ???? ???????? ???????????????? — ??????? ?? ????????? ????????? ???????? (63 ?????. ?. ????, ??. ??????????? 11 ?). ??? ???, ?????? ? ??????... ?? ?????, ? ????? (? ?????? ???? ?? ???? ???????, ? ?????…), ? ?????? ?? ?????? ?? ?? ????? ????? ? ?????????.

? ??? ?????????????, ?????? ???? ??????????? (1-3?????) ????????? ???? ??????????, ?????? ??????, ??????? ? ???????? ?? ????. ?????? ????? ? ?? ?????... ? ???? ??? ?????????? ????? ??????, ? ? ?????? 2-?? ??????, ??????? ???????? ????? ?? ?????????????? ??????????????-???????. ? ?? ?????, ?????? ???? ??????? ???? ?? ???? ????? ????????, ??? ???????? – ?????, ??? ?? ? ??????????? ????? ????? ???? ??????. ?? ?????? ?? ??? ???, ? ? ???? ???????????. ??? ?? ?????? ????????? ? ???????? ? ??????? ???? ?????????, ??? ??????????? ???? ??????? ???, ????? ????? ????????? ? ??? ????? ? ?????????? ?? ????, ????? ? ?? ????? ??????? ?????????? ???????. ? ?? ??? ?? ?????? ?? ??????, ?????? ??? ?????????? ???? ???????. ? ?????? ?? ?????? – ??????? ?? ????, ??????? ?? ?????? ????????? ???????, ?? ? ??????? ?????.


?riks, Helm?ne un Olga Omsk?, 1970-tos gados.

????? ?????? ?? ???? ?????, ? ??? ? ??? ????????????? ?????????? ?? ???? ????????? ??????, ? ?????? ????????. ??? ??? ????? ??????? ?? ??????????? ????????????? ?????????? ?????????? ???????????? ????????????, ? ??? ??, ??? ?????, ????????? ????????????, ??????, ?????????? ???????? ????????? ???????? ?????: «???? ?????? ???, ????? ??????? ? ???????, ???? ?????? ???, ?? ???? ? ???????!».

? ????????? ???????????? – ??? ??? ????????? – ??????? ???, ???, ? ????????? ??????, ?????????? ?????????, ??????? ? ????? ???. ? ?????? ?? ??? ???? ????????? ???????, ?? ??? ?? ???????? ?? ??????? ? ????????, ? ?????? ???????????, ?????? ?????????? ? ????? ?????, ?? ??????? ?????? ???????, ???? ????? ???????????? ? ???????? ????, ????????? ?? ?????? ?????. ? ????? ??? ?????? ???????? ? ? ??????, ???? ???????? ?????, ?? ? ????? – ??? ?????????? ? ???????? ????, ??? ??????????? ????? ??????, ??? ???????? ????? ? ???? ????? ???? ?????, ?????… . ? ? ?????, ??? ? ??????? ??????? ? ???????, ????? ????????? ???????????? – ??? ??? ????, ????? ????????, (?? ??? ????????? ????????, ????? ???? ???…), ?????? ? ???????…, ? ?????? ???-?? ? ????? ?????? – ? ???. ?????? ?? ???, ?????? ? ????????, ????? ?????? ? ???????? ? ???????.

? ??? ??? ?? ????????, ?? ??? ????????? ??? ???? ? ????, ???????, ??????? ??????? ??????? ??????? – ''????? ?????? ????? ??????, ????? ?????? ????? ????, ????? ?????? ????? ????, ????? ?????? ????? ????, ????? ?????? ???? ?''.
????? ?????? ????? ???. ? ????? ????, ? ????? ????, ??? ?? ?? ????? ???? ?????????? ???? ? ????, ??? ??????????? ?????, ???????, ?????, ????? ????, … ??????? ? ????????…, ??????? ???????? ? ????? ???????, ????? ???? ??????? – ??????, ???? ?????? ? ?????? ????? ???????, ????? ?? ???????????? ???????????? ?? ????? ???? ??? ?????, ??? ? ?????. ? ????? ????, ??? ?? ?? ?????, ?? ??? ????? ??????? ????????. ??????? ???? ? ????, ??? ??????? ??? ????????.

 

Gaida Plaunova
Dzimusi 1949. gad?
Petropavlovskas apg., Kazahstan?.

Bija jau gulti?a sag?d?ta, viss bija sag?d?ts priekš manis. Nu, cik var?ja dr?b?tes pa?emt l?dz, tik pa??ma, un t? vec?ki brauca vagon?. P?c mammas nost?stiem es to visu atst?stu.

L.P. K? sauca J?su mammu?

Manu mammu sauca L?cija Selga, t?tis - Paulis Selga. M?s izveda no Tukuma rajona. Brauc?m, un kad mammai uzn?ca dzemd?bu s?pes, t? bija jau Kazahst?na, tad vi?a tika no ešelona no?emta un ievietota dzelzce?nieku slimn?c?, kur? bija pat bija dzemd?bu noda?a. Man t? liekas Petropavlovska Kazahst?n?. Taj? slimn?c? vi?a tika ievietota un dzemd?bas tur vi?ai s?k?s. Dzemd?bas k? jau dzemd?bas, mamma kliedz, pie vi?as atn?k: “Ko J?s kliedzat?” Mamma saka: “Man t? ir viegl?k!”. Tur saka: “Tad kliedziet!” Vi?a saka: „Es kliedzu ne aiz t?m s?p?m tik daudz, k? aiz visa, kas man ir j?p?rdz?vo.” Viena starp svešiem, nevienam nevar pazvan?t, pateikt, uzrakst?t. Piedzimu es, 4. apr?l?, vi?u patur?ja pusm?nesi taj? slimn?c?, p?c nost?stiem, k? es saprotu, un tad teica, ka “Jums j?brauc! J?s esat br?va, J?s varat iet!” “Uz kurieni man iet?” vi?a vaic?ja, jo vi?a nezin?ja, ka tur jau pa ce?u bija kaut k?di punkti, un tad vi?a aizg?ja uz tuv?jo un pateica, ka ir izs?t?t? un v?rs ir aizvests t?l?k. Vi?i paskat?s sarakstos un saka: „Piedodiet! J?su v?rs miris!” Mammai visp?r šoks bija. Tad vi?i s?k skat?ties – N?, tom?r viss k?rt?b?. Vi?i nosauca vietu, kur vi?š ir, bet upei k?dai p?ri bija j?brauc, nezinu k?dai, un s?ka ledus tieši iet. Tas bija apr?l?. Vi?a nevar?ja tikt p?ri tai upei. Vi?ai bija j?iet kaut kur. Pirmais ce?š vi?ai bija no dzemd?bu nama uz cietumu ar mani uz rok?m, tikai t?p?c, lai noskaidrotu visu l?dz galam. Vi?a saka: “Ieved mani cietum? un man saka – Es J?s nevaru laist kop? pie citiem cietumniekiem, jo t?fs ir cietum?.” Darbinieks ieveda sav? kaut k?d? komendat?ras istabi?? un saka: “J?s te b?siet”. Uzreiz medm?su ats?t?ja, medm?sa pa??ma mani un saka: ”Tagad J?s liekaties un pagu?at, atp?šaties.” Mamma st?sta: ”Man bija sakl?ta gulta un es dzirdu aiz sienas latviešu balsis. Tas bija s?p?gi, asaras ac?s, izraud?jos no sirds patikas, nomierin?jos”. Nu p?c tam no r?ta atn?ca cietuma priekšnieks un teica: ”Es zinu, J?s esat k?rt?gs cilv?ks, nekur J?s neaizmuksiet, ejiet, l?dzu, uz pils?tu un samekl?jiet, varb?t kaut kur k?ds J?s ielaid?s. Jums te nav ko dar?t, šeit cietum?.” Un vi?š vi?u izlaida ?r?. Tad mamma izg?ja no cietuma ?r? ar mani uz rok?m, g?ja pa ielu un pirm? m?j?, kur vi?u ieraudz?ja (nezinu prec?zi vai pirm?, otr?, treš?), bet cilv?ki ieraudz?ja un teica: „?rpr?ts, ko dara ar cilv?kiem!” un pa??ma vi?u pie sevis. Sakl?ja vi?ai gultu, nolika uzreiz k?pošu kartupe?u ?uguna katlu uz galda un teica: „?diet, l?dzu, l?dzu!” Vi?u uz??ma ?oti laipni, un tad mamma gaid?ja un brauca uz s?džu pie t?va. Adresi, cilv?kus, kas mammu uz??ma, nezinu. Mamma st?st?ja, ka vi?ai br?žam nebija, kad brauca uz s?džu, iesp?ja ž?v?t b?rna lupati?as. Tad vi?a aptina t?s ap cisk?m, un t?d? veid? vi?a ž?v?ja t?s lupati?as, lai sausas var?tu pielikt b?rnam. Nesaslima, slim?bu nebija, tom?r tas bija smagi.

Tad mamma tika s?dž? uz 1. maija sv?tkiem pie v?ra, pie mana t?va, un tur ar? sv?tkus sagaid?ja. Vi?i dz?voja s?dž? pie t?das saimnieces Augustes, ?oti sirsn?gas un izpal?dz?gas. Vi?iem iedeva vienu istabi?u, t? vi?i tur dz?voja. Mamma aizg?ja str?d?t uz b?rnud?rzu, vi?a krievu valodu zin?ja, par aukl?ti un reiz? ar? es biju pieskat?ta. T?vs str?d?ja lauku brig?d?. S?dža diezgan liela, turpat b?rnud?rzs, sava sp?kstacija, elektr?ba, klubs, kino. Cik es atceros, tad tur bija viena galven? iela un gar?m g?ja up?te, kur m?s g?j?m peld?ties. Krasts ar dzelten?m smilt?m, up?te tec?ja no kalni?a lej?. P?ri upei bija b?rni, kas uz skolu n?ca no turienes.

1953. gad? mammas mamma - mana vec?mamma Zelma atbrauca ciemos no Latvijas. Vi?a atbrauca ruden?, es biju mazi?a, un es v?l slikti run?ju. Un par cik man divas valodas, kad vec?mamma brauca prom, vi?a teica mammai: “Tu skaties, skaties, t? Gaida slikti run?, k? vi?ai b?s ar to run?šanu”. Vec?mamma bija uztraukusies, jo vi?a nesaprata, ko es run?ju. Mamma jau mani saprata. Man bija viens v?rds t?ds, otrs t?ds, k? jau b?rnam var b?t v?l ar? k?ds defekts kl?t. P?c tam viss bija k?rt?b?. Kad vec?mamma brauca prom, vi?a zin?ja, ka b?s v?l viens mazb?rni?š, jo mamma bija st?vokl? tai laik?. Tad 1954. gada 21. septembr? piedzima br?lis J?nis. Es atceros, bija ?oti skaista diena. Mani pieskat?ja t?da ?boli?a L?ze, t?da veca, veca kundz?te, un vi?ai kaut k? bija pazi?ots, ka man ir piedzimis br?l?tis. Es tik priec?ga skr?ju pa to s?džu, es jau apm?ram zin?ju ce?u. Es tik atceros to mazo istabi?u, kad es ieg?ju, skatos - mamma gu? gult? un blakus t?da maza gulti?a, un tur br?l?tis gu?. S?dž? bija vecs feldšeris vai ?rsts, vien? person? Anhudovi?s. Mamma vienm?r vi?u slav?ja. Vi?š bija ?oti r?p?gs pret b?rniem, uzreiz noteica pareizu diagnozi un ?rst?šanu un pie??ma ar? dzemd?bas. Anhudovi?s (t? vi?u visi sauca) bija ?oti cien?jams sirms cilv?ks. Kaut k? tas man pr?t? palicis, jo vi?š bija ien?cis pie mammas. Tas var?ja t? b?t, ka t? nav mana izdoma, bet atmi?as t?das. Mamma p?c tam str?d?ja s?dž? ?dn?c?. V?r?ja ?st un vad?ja ?dienu traktoristiem. Tas noz?m?, zirga paj?g? salika termosus un izvad?ja visiem pa laukiem. Es s?d?ju vi?ai blakus, un t? ar tiem traukiem m?s brauk?j?m pa vasaru, izvad?j?m pusdienas. T?tis str?d?ja ar?, vad?ja lopiem ?deni, t?da liela muca bija. Es ar? ar vi?u brauk?ju, t? ka zirgi no b?rn?bas. Brauc?m uz sp?kstaciju, tur bija t?ds speci?ls kr?ns, piepild?ja mucu un tad m?s brauk?j?m pa sovhozu (vai kolhozu) pa ferm?m. Vasar? t?tis str?d?ja uz kombaina. Vakaros klaus?jos vai kombains str?d?. Ja ne, tad t?tis dr?z b?s m?j?s.


Gaida ar br?li J?ni 1956. gad?, Tomskas apg. Piškinotroickas raj.

L.P. Vai atceraties tos laukus, mežus?

J?, m?s jau apbrauk?j?m ar mammu tos laukus. Lauki lieli. Man patika p?avas ar dzelten?m savva?as pu??m. Tad m?s g?j?m ar mammu uz mežu aven?s ogot. Es zinu, ka tur bija l??i, jo m?s bij?m taigas mal?. Bija laiks, kad mamma palika viena. Daudzas sievietes palika vienas, jo visus v?riešus s?t?ja prom str?d?t taig?. Un t?, ruden? aizg?ja un tikai pavasar? atgriez?s atpaka?. T?tis st?st?ja, ka taig? str?d?ja daudz izs?t?tie, gan lietuvieši, gan baltkrievi. ?oti daudz bija tic?gi, ?oti skaistas dziesmas vi?i dzied?ja. Darbs bija smags, protams, auksti, bet vi?am laim?j?s, ka vi?š bija pie zirgiem. Vi?am bija j?seko, lai zirglietas b?tu k?rt?b?. Un tad vi?š ??m?s ar zirgliet?m - šuva, l?p?ja. Vi?š bija siltum?. Sievietes dz?voja pa s?džu. Vajadz?ja vest salmus no gub?m, br?žiem ar? ar bu??iem. P?c tam mamma iek?rtoj?s skol?, str?d?ja bufet?, jo skola bija diezgan liela, septi?gad?ga.

l.P. Atceraties skolu, vai draudzenes jau ar? bija?

Skola man bija ?oti tuvu, p?ri pret?, k?di 100 metri. Skola bija liela, vismaz man t? lik?s, k? jau visiem b?rniem vienm?r liekas. Skola bija b?v?ta t? interesanti, augsti griesti tur bija, lieli gaite?i, pionieru istaba, kur bija „Murzilkas”, m?s g?j?m tur pa starpbr?žiem. T?, t? skola man ir palikusi atmi??. Es gadi?u tikai pag?ju tai skol?. Draudzenes man, protams, bija. Tur bija t?da Ga?a Kis?icina, tur bija Toma. Visinteresant?kais jau bija, kad aiziet pie vi??m uz m?j?m. Vi?iem bija kr?sns, kur var?ja augš? uzl?st un ?emties ar lell?t?m, nu no lupat?m uztais?t?m lell?t?m. Mums istab? bija t?da ?uguna kr?sns, tad m?s t?sis dab?j?m, uzlik?m t?s uz kr?sns, t?s sa?okuroj?s, un mums bija gredzenti?i uz katra pirksta. Uzvilk?m mammas kurpes un tad jau dikti lielas t?loj?m. M?s ?oti m?l?j?m lož??t pa kokiem. Sapl?s?m s?pollokus un ziedus, un p?šam - ska?as n?k lauk?. Tai laik? jau g?j?m uz up?ti, t? bija net?lu. Tilts bija liels un varens, bet pavasar? vienreiz bija pl?di, un tilts aizg?ja, un b?rni vairs netika uz skolu. Tad es v?l atceros, ka ziema bija ?oti auksta, t? bija skolas ziema, k?di 40 gr?di, un tur jau m?s ziem? g?j?m ar t? saucamajiem va?enkiem, velten?šiem. B?rni bija atn?kuši uz skolu, tie velten?ši piln?gi klab, k? ir sasaluši. Tur tie gr?di tom?r ir cit?di. Aukstums tur bija.


Gaidas 1. klases liec?ba

Vasaras bija ?oti skaistas. ?beles pie mums neauga. Vec?mamma mums atveda ?bolus no Latvijas. J??ogu kr?mi bija, upenes bija. Mums bija m?ja un s?ta, un starp to m?ju un s?tu auga kr?mi. Atv?r?m logu un no kr?ma ??m?m un ?d?m t?s upenes. T? m?ji?a jau bija maza, zema. P?c tam p?d?jos gados mums bija pašiem sava goti?a. Tad jau t?vs bija iztais?jis zemn?cu, nevis parastu t?du k?ti?u, bet iekš? zem? ieraka zemn?cu. Bija sava c?ci?a, savi dz?vnieci?i, p?l?tes, mazie p?l?ni. Govs k? g?ja, sabrad?ja p?l?nus, un man bija lieli darbi, jo bija j?apglab?. T?da bija b?rn?ba. Cilv?ki bija laipni, liekas. Mamma nekad nav s?dz?jusies. Ja tu esi laipns, tad pret tevi ar? b?s laipni. Ir svar?ga cilv?ku savstarp?j? attiec?ba, cie?a, k? cilv?ks ko uztver. Ja cilv?ks staig? ar negat?vu, tad vi?am vienm?r negat?vs visur r?d?sies, ja cilv?ks pats pozit?vs, tad vi?am dz?v? Dievs pal?dz. Un tad jau, kad nomira Sta?ins, es atceros, ka daudzi krievu taut?bas cilv?ki s?dž? šausm?gi raud?ja. Latvieši priec?j?s. Es neko nesapratu, cik dzird?ju pa radio. Tas apa?ais radioapar?ts jau bija m?j?s. Mamma s?ka rakst?t v?stules uz Maskavu, tad jau rakst?ja daudziem no s?džas. Tad beidzot bija v?stule, un mamma teica: „Varam braukt m?j?s!”


Gaida ar mammu L?ciju un draudzeni, 1956. gad?.

L.P. Vai ce?u atceraties?

J?. Mamma p?rdeva goti?u, m?ji?u p?rdeva, visu nolikvid?ja, kaut k?da naudi?a bija. Ar kofer?šiem ar paj?gu m?s aizbrauc?m l?dz Sergejevai. T? bija t?da liel?ka s?dža, tur bija ku??tis, kas iet t?l?k uz Asinovu. Tad m?s peld?j?m ar ku??ti. Ku??ti sauca „Oba”. T?ds tr?sst?v?gs - pagraba telpa, tad pirmais un otrais st?vs. M?s bij?m otraj? st?v?, mums bija pašiem sava kaj?te. Divas vai tr?s dienas m?s peld?j?m ar to ku??ti. Interesanti, skaisti. Man, k? jau b?rnam, patika skraid?t. Br?lis bija mazi?š, br?lim bija 2,5 gadi?i tan? laik?, man bija j?pieskata vi?š. T?l?k m?s aizbrauc?m ar vilcienu l?dz Tomskai. ?oti labi atceros, k? m?s tik?m l?dz Novosibirskai. ?oti liela, liela stacija, k?di ?etri st?vi. Mums tur pazuda br?lis J?nis. Nu m?s staig?jam tur, cilv?ku daudz ar vis?m mant?m, un t? br?lis mums paz?d. Mamma s?k skraid?t visur, pieskrien pie milicijas, p?rst?vis tur st?v, un saka, ka d?ls pazudis. Vi?š saka: “Pagaidiet, pilson?t, klausieties!”. Un tad jau stacij? zi?o, ka m?tei, kurai pazudis b?rns, ierasties pie t?das un t?das bag?žas un sa?emt b?rnu. T?di uztraukumi mums bija. Tad m?s brauc?m t?l?k, ce?š bija gr?ts. P?c tam ?etras diennaktis m?s brauc?m ar vilcienu no Novosibirskas l?dz Maskavai. Un tad tie tune?i visi garie. Interesanti un skaisti lik?s, bet ar? nogurdinoši.

Atbrauc?m m?s m?j?s 1957. gad?. Vec?m?te sagaid?ja m?s. Pirmais –„Gaidi?! Parun?sim!” Un es saku: “Parun?sim!” Un tad vi?a saprata, ka man, paldies Dievam, viss k?rt?b?, ka valodu es saprotu, run?t es varu un m?ku, viss ir norm?li. Vi?a aizveda m?s uz sav?m m?j?m. Atbraucot m?j?s, man v?l bija sava gulti?a, kura toreiz tika nopirkta man. Mana vec?mamma, otraj? dien? uzzinot, ka mammu ir izs?t?juši, aizbrauca un sav?ca manu gulti?u un k?z?s d?vin?tus traukus. P?ris š??vju ir palikuši piemi?ai no mammas. Sav? gulti?? es gul?ju diezgan ilgi, jo t? bija izlaižama dzelzs gulti?a. Daudz jau neko vec?mamma nedab?ja, jo mantas bija pa??muši “labi” cilv?ki. T?vu jau nebija par ko izs?t?t. Vi?am bija 80 p?rvietas zemes un meža, bet vi?š jau tai laik? to bija atdevis visu valstij un vi?š pats str?d?ja mežniec?b?, bija darba ??m?js. Sarakstos vi?š bija iek?auts. Vi?i jau nebija tik tur?gi. M?j?s bija labas koka m?beles. Vi?iem bija viens gani?š, kas pa vasaru str?d?ja. T? t?vs ar br?li saimniekoja. Br?lis nomira, viss palika t?vam.

L.P. Kad atgriez?ties, j?s ies?k?t skolas gaitas jau 2. klas?t??

N?. Kad m?s atbrauc?m uz Matkuli pie vec?smammas, tad mamma un t?vs s?ka mekl?t darbu. Vi?i atrada darbu Tukuma rajona Svar?. Mamma aizg?ja par veikalnieci str?d?t. Vien? vec? muiž? vien? gal? vi?ai iedeva dz?vokl?ti un tad tuv?k? skola bija P?res septi?gad?g? skola Tukuma rajon? (tad v?l bija Kandavas rajons). Vi?a aizg?ja pie direktora un s?ka run?t. Direktors tai laik? bija Kampars Indulis. Man tom?r t? latviešu valodas gramatika nek?da lab? nebija. Mamma un direktors nosprieda, ka tas viens gadi?š nesp?l?s seviš?u lomu, un lai tad es s?ku ar 1. klas?ti. T? 1957./1958. m?c?bu gadu s?ku P?r?. M?c?b?s man g?ja norm?li, labi. Skolu pabeidzu 1965. gad?. P?r? skol? bija salidojums, bija ?oti skaisti, satik?mies v?l.

L.P. Un p?c pamatskolas vidusskola. K?das vidusskolas gaitas?

Vidusskola Tukum?, un p?c tam es agri apprec?jos. 18 gados es jau apprec?jos. 19 gados man piedzima b?rni?š, tad es str?d?ju Tukum?. Str?d?ju Sadz?ves pakalpojumu kombin?tos, apavu atelj?, esmu apavu virsu šuv?ja. Par apavu virsu šuv?ju str?d?ju pie individu?liem pas?t?jumiem, man ir 5. kategorija. Man ir 3 meitas, 11 mazb?rni. Meitas sauc Di?na, Ina un Alla. Vec?kai meitai ir 3 b?rni - D?vids, Vera un Andrejs. Inai ir 4 pašas un 1 v?ra b?rns. Vec?kais d?ls V?cij? str?d?, citi v?l m?c?s. Jaun?kai meitai ir 3 puiši. Man darba ir daudz un dar?šanu ir daudz. Šogad bija ?oti daudz izlaidumu, jo M?rupes vidusskolu beidza Veri?a. Man visas tr?s meitas vien? gad? uzd?vin?ja 3 mazb?rnus. Visas bija st?vokl?. Un šogad vi?i beidza 9. klasi. Mazmeita Viki?a beidza P. Jurj?na m?zikas skolu, tur bija izlaidums. Viens mazd?ls b?s par stila m?be?u izgatavot?ju, iest?j?s R?gas M?kslas un M?diju tehnikum?. Viens mazd?ls m?c?s par auto elektri?i. Mazmeita, kura beidza P. Jurj?na m?zikas skolu, aizg?ja m?c?ties uz 6. vidusskolu, vidusskolu ar m?zikas novirzienu, jo vi?a beidza koru klasi, labi dzied. Pats maz?kais mazb?rns m?c?s D?rzi?os, šogad pirmo gadu s?k p?st fagotu. V?l viena mazmeita oboju p?š. Viens mazd?ls iet futbola skol?, tagad m?c?s 5. klas?t?, nodarbojas ?oti c?t?gi ar futbolu. T?s braukšanas un iešanas ir daudz, oma visur dodas l?dzi un ir kl?t. Man bija 48 gadi, kad es paliku atraitne, mans v?rs nomira.

L.P. Vai J?s tuvum? dz?vojat? Vai ar b?rniem dz?vojat kop??

N?. Vec?k? meita dz?vo M?rup?. Viena meita dz?vo Imant?-1, otra Imant?-3 un es Imant?-5. Es dz?voju ar br?li, jo br?li 14 gadu vecum? notrieca maš?na un viena ?erme?a puse vi?am ir drag?ta, roka nekust?s, jo atsl?gas kauls bija l?zis, tas spieda uz nerva. Iztais?ja oper?ciju, bet roka neatdz?voj?s. Kad nomira mamm?te, es aizg?ju dz?vot pie br??a. Vi?am ir j?pal?dz. T? vi?š toreiz pazuda, tad vi?š m?c?j?s m?zikas skol? Tukum? un, braucot m?j?s vienreiz, neiek?pa pareiz? autobus? un aizbrauca uz Kuld?gu. Nakts laik? vi?š pazuda (br?lim 11-12 gadi). Trešais gad?jums - sabrauca piedz?ries šoferis.

L.P. K?ds J?su va?asprieks?

?oti daudz agr?k es nodarbojos ar rokdarbiem, man ?oti pat?k ad?t, tambor?t. Bet par cik, vienai rokai ir oper?ts karp?lais kan?ls, otra roka ar? s?k s?p?t, nepieciešamas proced?ras, tad palasu, m?klas minu, krustv?rdu m?klas pat?k min?t, eju n?jot. Es jau pag?jušo, aizpag?jušo gadu akt?vi n?joju, šogad esmu noslinkojusi. Jaun?kajai meitai bija smaga oper?cija mugur?. J?pal?dz nebija, bet t?ri t? psiholo?iski nevar?ju sa?emties, kaut gan k?dreiz Anni?muižas parka visas taci?as izstaig?ju. N?jošanas pareizo tehniku zinu. N?jot ir ?oti pat?kami, dom?šan? var iegrimt, var izdom?t visu, k? pa to dz?v?ti ir g?jis.

L.P. Liels prieks par mazb?rniem, visiem tas ir vislab?kais!

J?, galvenais. Un p?rdz?vojumi. Dom?ju, b?rni ir lieli, ko nu vairs, dz?vo priekš sevis, bet man nesan?k t? dz?vošana priekš sevis. Vi?i piezvana un vajag, un “Om?t, vai tu atbrauksi, vai tu b?si?”. Tad ir koncerti, ma?i, j?aiziet, j?apskat?s. Tas viss ir interesanti, uz te?tri j?aiziet. Ir t?, ka m?s visi saros?mies un izbraucam reizi vasar? visas 3 ?imen?tes kop? ar visiem mazb?rniem. Nu jau b?rni paliek lieli, bet tik un t? izstaig?jam gan takas, gan aizbraucam uz Lietuvu, vai tepat pa Latviju izbraucam. Lai b?tu t? kop?bas saj?ta. Es cenšos tos b?rnus tur?t kop?, lai, galvenais, mazb?rni j?t, ka vi?iem ir m?s?cas un br?l?ni, jo ir gr?ti, ja tu esi viens ?imen?. Lai vi?i viens par otru p?rdz?votu.

L.P. Vai J?s mazb?rniem par sevi esat st?st?jusi?

J?, mazb?rni zina, un es st?stu - m?su laikos t? bija, m?su laikos m?s P?r? nes?m malku skol? uz 2.st?vu, meitenes ar?, bet j?s pat nevarat gr?du uzslauc?t skol?. Nav at?auts jums. T? bija, b?rni bija pieradin?ti pie darba, bet tagad b?rns nedr?kst neko. Toties m?j?s liekam b?rniem str?d?t. Ž?l, ka b?rniem nav tie lauki, nav vec?smammas, pie k? aizbraukt. Tas ir skaisti laukos b?t pie dabas. Nu t?ds mans st?sts.

L.P. Tuvojas Latvijas simtgade. K?ds v?l?jums Jums b?tu Latvijai, varb?t sev, savai ?imenei?

Latvijai es varu nov?l?t, lai paliek viegl?k mums dz?vot, lai mums par n?kotni b?tu droš?ba. Mazb?rni m?c?s, bet m?s nezin?m, vai vi?iem darbs b?s. Ar to cer?bu jau j?dz?vo, ka b?s viss labi. Galvenais jau ir, lai mums b?tu norm?la n?kotne, un lai neb?tu nek?di nepat?kami starpgad?jumi, br?ži. Un, lai b?tu sapratne, m?lest?ba, lai vair?k cilv?ki smaid?tu, lai b?tu apmierin?ti, tas negat?visms lai aiziet prom.

Interv?ja: Laimdota Podze

 

J?nis Alsbergs
dzimis 1955. gad?
Omskas apgabala, Maska?enku rajon?.

Esmu dzimis Omskas apgabal?, jo mani vec?ki bija izs?t?ti. Abi vec?ki ir no Dundagas puses, bet sav? starp? v?l nebija paz?stami. T?vs, Zigmunds Alsbergs (dzimis 1927. gad?, dz?voja desmit kilometrus uz Talsu pusi un mamma, Silvija - Lankovska, dzimusi 1923. gad?, desmit kilometrus uz j?ras pusi. Ab?m ?imen?m bija savas saimniec?bas, str?d?ja, it k? nevienu netrauc?ja, bet pien?ca 1949. gads un vi?us izs?t?ja kop? ar sav?m ?imen?m.

Mamma tika st?st?jusi, sarun?s es nepiedal?jos, jo piedzimu tikai Omsk?. Vi?a atceras, ka daž?di cilv?ki bijuši. Viens krievu zald?ti?š ar autom?tu pie s?na teicis: ‘’No gultas maisa, lai salmus izberot uz gr?das.’’ Mammai pat pr?t? nevar?ja ien?kt, k? salmus uz gr?das, gr?da kopta un t?ra. Zald?ti?š uzst?ja: ‘’Kas tur, ber tik ?r?!’’ Vi?i aizg?juši uz š??ni, lai izb?rtu. Zald?ti?š mudin?jis: ‘’????, ????! Es šaušu gais?.’’ Mamma padom?jusi, ko vi?a viena pati, jauns sku?is, kur vi?a b?gs, kur gl?bsies, un palika turpat. ?imen? v?l bija: m?tes t?vs - Teodors Lankovskis, m?tes br?lis - Arv?ds Lankovskis, br??a sieva - Vilma Lankovska un visiem iekš?j? tic?ba, gan attapsies. Ja s?t?s, tad ar? l?dz robežai, gan pretim b?s k?ds lielais priekšnieks, redz?s, kas notiek, un atcels visu izs?t?šanu.

Atceros to momentu, ka mammas br??a sieva, kura bija profesion?la šuv?ja, bija sapeln?jusi lielo spoguli, to l?dzi pa?emt nevar?ja. Bijusi ar? laba šujmaš?na – to pa??musi l?dzi, bet spoguli sasitusi. Mamma teikusi: ‘’Ko tu dari, m?s atved?s atpaka? p?c p?ris dien?m!’’ M?sa: ’’N?, es krieviem šo spoguli negribu atst?t.’’

M?te un t?vs sapazin?s Sib?rij?: Omskas apgabala, Maska?enku rajona, Novocaricinas ciem?, kolhoz? ‘’Sarkan? Sib?rija’’. Vi?i apprec?j?s, un 1955. gada 24. j?nij? es piedzimu. Man bija iepl?nots v?rds Arv?ds, t? k? piedzimu J??os, citas izv?les nebija un tiku nosaukts par J?ni. Esmu apmierin?ts. Kad biju maz?ks puika, tad t?s d?vanas, bet tagad nopietni – jubileju maz?k un viss pie vienas reizes.

P.B. Kur j?s dz?voj?t?

Atceros ciemati?u, kad no turienes jau brauc?m prom, man p?ri tr?s gadiem, atceros m?ji?as. Vec?ki st?st?ja par pirmajiem gadiem, k? sabraukuši no vair?kiem kolhoziem priekšnieki k? uz sadales punktiem. Katrs pa??mis savu ?imeni, ratos iej?gti bu??i un izmitin?juši pie krievu ?imen?m. S?kum? neuztic?gi skat?jušies uz latviešiem, pamaz?m redz?juši, ka atbraukušie norm?li cilv?ki un pal?n?m iedz?vojušies. Manai ?imenei viegl?k bija varb?t t?d??, ka visi bija darbsp?j?g? vecum?, nebija ne mazu b?rnu, ne vec?šu. T?vs bija mehanizators – str?d?ja uz traktora, uz kombaina. Mammas br??a sieva bija šuv?ja un l?dzi šujmaš?na, tad uzreiz par?d?j?s peln?šanas iesp?jas. Laika gait? pie kolhoza tika dibin?ts atelj? un vi?a k?uva par darba vad?t?ju, ar? mamma aizg?ja tur darb?. Atceros fotogr?fiju, kur viss kolekt?vs un uz galda karodzi?š: soci?listisk? darba uzvar?t?js. T? ?imene pal?n?m iedz?voj?s, t?vs pat nopirka moc?ti, ko v?l?k atveda uz Latviju. Mamma atveda šujmaš?nu, t?du stacion?ru. Beig?s jau pašiem bija sava m?ja. Probl?ma esot bijusi ar kokmateri?liem, neiesp?jami tuvum? dab?t kokmateri?lus – tad nu vair?k c?la no m?liem, no govs m?sliem. Tuvum? mežu nebija, veda, bet cik tad var?ja atvest.

P.B. Vai j?s visi atgriez?ties m?j?s?

Palika tur t?va t?vs, Krišs Alsbergs. Vi?š bija nopietni slims, pie ?rsta tikt nevar?ja. Pat pie zob?rsta. Lai aizbrauktu uz Maska?enkiem, bija j?prasa komandanta at?auja un tad tikai ar liel?m gr?t?b?m. T?vam s?p?ja viens zobs, tas noteikti j?rauj, bet to otru, kas tik dikti v?l nes?p?ja, ar? lai rauj. Kas zina, kad n?košreiz var?s tikt pie zob?rsta. Sib?rij? palika gu?ot vect?vs un mazais br?l?tis, kurš piedzima un visai dr?z nomira. Vi?us apraka vien? kap?, t? teica: ‘’Lai vect?vs aukl? savu mazb?rnu.’’. Vi?i divat? ar? palika, p?r?jie atgriez?s.

P.B. K?d? valod? run?ji tr?s gadu vecum??

Atceros, tur bija stepe un ciemata gal? sagr?sta t?da kaudz?te, aiz t?s cieminieki laida ganos savus lopus. Es uzk?pu kalni??, uz t?s kaudz?tes, noteikti jau mamma bija iem?c?jusi un raudz?jos, kad no stepes tuvoj?s gan?mpulks. Skr?ju pa ielu, viena iela jau tikai bija un b??vu: ‘’?????? ????! ?????? ????!’’ Run?jot par valod?m, Dundagas pus? maz kas zin?ja krievu, bet manas m?tes t?vs, mans vect?vs bija dien?jis cara armij?, 1.Pasaules kara laik?, un no turienes vi?š valodu bija sam?c?jies. Tas ?oti pal?dz?ja. Man v?l tagad atmi?? vect?va st?st?jums: ‘’??? ????????’’, pats atbild: “???? ?????? ????????? ?????????? ??????”, un to vi?š regul?ri savos st?stos st?st?ja. Tas man atmi?? labi saglab?jies.

Atgriez?mies Latvij?, s?kum? pie radiem uz Dobeli. Tikai t?vs ar m?ti run?ja, tad jau nebija v?rts braukt uz Latviju, ja netiek sav?s m?j?s. Vienu dienu uzk?puši uz sava ?z?ša (t? vi?i sauca motociklu) un aizbraukuši uz Dundagu skat?t, kas tur notiekas. T?va m?ja bija p?rvesta uz tuv?ko ciematu, un taj? izveidots ciemata klubs. Liel?s m?jas viet? tikai pamati palikuši. Mammas m?ja praktiski nopost?ta. Istab? l?dz palodz?m b?rti kartupe?i glab?šanai, kur mamma pirms izvešanas v?l negrib?ja siena maisu izb?rt, kas jau bija sapuvuši, un t? m?ja ar sapuvušajiem kartupe?iem bija st?v?jusi. T? k? ?imenei nebija kur dz?vot, vi?i ?r?ja k?du istabi?u, kur var?ja dab?t, jo cilv?ki ?sti negrib?ja pie?emt. M?s bij?m pieci cilv?ki: t?vs, m?te, es, t?va mamma Em?lija un m?tes t?vs Teodors. Gr?ti bija atrast darbu, t?vs iest?j?s s?rupa fabrik? par kurin?t?ju, mamma kolhoz?. Vair?kas reizes tik?m main?juši dz?vesvietas.

Atceros, m?te st?st?ja, ka m?jas saimniece neesot ??vusi vi?ai mazg?t gr?das ar ?deni, neesot ko gr?das p?d?t. M?te aptinusi spai?a rokturi ar lupatu un nakt? pa kluso izmazg?jusi. T?pat vajadz?ja vietu, kur c?ci?u, kur goti?u tur?t. Gr?ti atrast t?du vietu. 1959. gad? t?vs no savas darbavietas dab?ja dz?vokli t?d? švak?, nolaist? m?j? – viena istaba, virtuve un diezgan liels neapkurin?ms pieliekamais. 1959. gad? piedzima mana m?sa Vija. Tad m?s seši cilv?ki – t?vs, m?te un m?s b?rni istab?, vec?m?te virtuv? un vecaist?vs pieliekamaj?. V?l?k atbr?voj?s v?l viens dz?voklis, un vecaist?vs un vec?m?te aizg?ja dz?vot uz turieni. Tikai 1970. gad? tik?m pie norm?la dz?vok?a turpat Dundag?. Bija j?c?n?s.

P.B. Vai vec?ki sav?s m?j?s run?ja par piedz?voto Sib?rij??

?oti minim?li, cent?s izvair?ties, es pat ?sti nesapratu kamd?? esmu dzimis Omsk?. Ilgus gadus neko nezin?ju. Kad paaugos un paliku gudr?ks, s?ku pats dom?t. Skola Dundag?, abi ar m?su pabeidz?m vidusskolu, katrs sav? laik? iest?j?mies R?gas Politehniskaj? instit?t?. T?vs un m?te palika dz?vot Dundag?. M?te, ?oti stipra, savos 88 gados rokot d?rzu, v?l salauza l?pstu. Mums teica, lai atvedot k?rt?gu l?pstu, ko ar štruntiem te rakt! Ar? m?tei lauku darbi s?ka palikt par smagu. M?sa dz?vo Siguld? un m?ti pa??ma pie sevis. Vi?a godam nodz?voja l?dz devi?desmit gadiem.

P.B. K?du psiholo?isku ietekmi uz tevi atst?ja Sib?rijas gadi?

Dom?ju, ka tom?r n?. Vidusskol? man neviens nekur nep?rmeta, Dundag? visp?r krievu nav, pa visu pagastu k?di divi. Pats jau biju gandr?z aizmirsis krievu valodu. Pamatskolas pirmaj? klas? m?coties, to atcer?jos, t? neko. Vien?gais varb?t darb?, kadru da?as priekšnieks, bijušais pulkvedis. Nevaru teikt, ka tas mani trauc?ja, savu m?žu neesmu bijis partij?. Ar komjaunatni t? d?vain?k, st?joties instit?t?, man pied?v?ja iest?ties komjaunatn?, es iest?jos un aizmirsu par to. Nekur nepiedal?jos un t? viss beidz?s. R?gas politehniskaj? instit?t? pabeidzu maš?nb?ves meh?nikas fakult?ti, p?c sadales mani aizs?t?ja uz ALFu, kara r?pn?cu, tur saprata, ka es neesmu ?stais un man iedeva br?vo nor?kojumu. Pats samekl?ju meistara darbu pie ce?amkr?niem un biju pietiekoši gudrs, lai daudz nerun?tu, tikai skat?jos un m?c?jos. L?n?m virz?jos uz augšu. Darb?, R?g? celtniec?bas p?rvald?, krievu kolekt?vs un piebremz?ja tas, ka biju Sib?rij?. Daž?di ir g?jis l?dz 1989. gadam.

P.B. K?da b?tu izveidojusies ?imenes dz?ve, ja neb?tu izs?t?juma?

Piln?gi sav?d?ka. Es neb?tu dzimis un neb?tu mani vec?ki. Vi?i dz?voja katrs sav? pus?, katram sava saimniec?ba. T?vam Kubalu – Dinsbergas skola, mammai Ka??u pamatskola. ?etras klases un vair?k nek?d? skol? nem?c?j?s Mans m?sas d?ls, kad uzs?ka iet skol? un visi tikai run?ja, cik daudz tagad b?s j?m?c?s. Vi?š t? nopietni teicis: “Bet Ome ir g?jusi skol? tikai ?etrus gadus un vi?a visu zina, un vi?ai vienm?r ir nauda.”

P.B. K? m?s sagaid?sim Latvijas simtgadi?

K? nu kurš, citiem tie b?s sv?tki, citiem tie b?s vienaldz?gi. Man tie b?s sv?tki. Nezinu, k? tie b?tu j?atz?m?, vismaz sird? lieli sv?tki.

Interv?ja: P?rsla Bišofa

Citi raksti

Projekti

Pieredze, kas uzkr?ta v?l nesen? pag?tn?, lieti noder šodien un b?s vajadz?ga n?kamaj?m paaudz?m.

Lasīt vair�k...


Projekts "Darb?bas nodrošin?šana, piemi?as, sv?tku u.c. pas?kumu organiz?šana 2023.gad?"

Projektu l?dzfinans? R?gas valstspils?tas pašvald?bas Centr?l? admininistr?cija.

Lasīt vair�k...


Projekta, piemi?as, sv?tku u.c. pas?kumu organiz?šana 2022.gad?

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Projekta, piemi?as, sv?tku u.c. pas?kumu organiz?šana 2021.gad?

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Darb?bas nodrošin?šana, projekta, piemi?as, sv?tku u.c. pas?kumu organiz?šana 2020. g.

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Projekts „Izzinot Latvijas v?stures lappuses”

Politiski repres?to biedr?bas "Kurzemes rajona Politiski repres?to klubs" projekts

Lasīt vair�k...


Darb?bas nodrošin?šanas izdevumu apmaksa 2019. gad? un pas?kuma soci?l?s integr?cijas jom? izdevumu apmaksa 2019. gad?

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Darb?bas nodrošin?šanas izdevumu apmaksa 2018.gad? un pas?kuma soci?l?s integr?cijas jom? izdevumu apmaksa 2018.gad?

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Daugavpils

Izvešana notika caur trij?m Latvijas robežstacij?m

Lasīt vair�k...


Aleksandrs Karpovs

Aleksandra redzam?kie darbi ir politiski z?m?jumi, kuros autors pauž kritisku attieksmi pret soci?lo netaisn?bu

Lasīt vair�k...


Atmi?as par v?sturi, t?s ietekme m?sdienu sabiedr?b? (2017. gads)

Pamatbudžeta apakšprogramma „Dot?cijas reli?iskaj?m organiz?cij?m, biedr?b?m un nodibin?jumiem"

Intervijas un atmi?u st?sti

<


Atmi?as par v?sturi, t?s ietekme m?sdienu sabiedr?b? (2017. gads)

Pamatbudžeta apakšprogramma „Dot?cijas reli?iskaj?m organiz?cij?m, biedr?b?m un nodibin?jumiem"

"Kurzemes katla ž?augos"

Lasīt vair�k...


Darb?bas nodrošin?šanas izdevumu apmaksa 2017.gad? un pas?kuma Dz?vesst?stu atmi?u kr?juma ,,Atmi?u vijums", valsts sv?tku sar?kojuma un atceres dienu pas?kumu, k? ar? Ziemassv?tku sar?kojumu izdevumu apmaksa 2017. gad?.

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Dz?vesst?stu atmi?u kr?jums "Atmi?u vijums", valsts sv?tku sar?kojumu un atceres dienu pas?kumu, k? ar? Ziemassv?tku sar?kojuma organiz?šana 2016.gad?

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Tor?akalns - tra?isko notikumu liecinieks

2016. gada valsts budžeta programma 12.00.00 „M?r?dot?cijas pašvald?bu pas?kumiem”: Kurzemes rajona Politiski repres?to klubs - v?sturisko liec?bu fiks?šanas aparat?ras ieg?de un ekspoz?cijas organiz?šana.

Lasīt vair�k...


Notikumi, kas risin?j?s 2. pasaules kara beig?s, to att?st?bas gaita

2016. gada valsts budžeta programma 12.00.00 „M?r?dot?cijas pašvald?bu pas?kumiem”: Kurzemes rajona Politiski repres?to klubs - v?sturisko liec?bu fiks?šanas aparat?ras ieg?de un ekspoz?cijas organiz?šana.

Lasīt vair�k...


Kurzemes rajona Politiski repres?to klubs - v?sturisko liec?bu fiks?šanas aparat?ras ieg?de un ekspoz?cijas organiz?šana. (2016.gads)

Valsts budžeta programma 12.00.00 "M?r?dot?cijas pašvald?bu pas?kumiem"

Lasīt vair�k...


Dz?vesst?stu atmi?u kr?jums "Atmi?u vijums", piemi?as un sv?tku pas?kumu organiz?šana 2015.gad?

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Dz?vesst?stu atmi?u kr?jums, piemi?as un sv?tku pas?kumu organiz?šana 2014.gad?

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Kad satiekas paaudzes (2013.gads)

Projektu l?dzfinans? Latvijas kopienu iniciat?vu fonds

Lasīt vair�k...


Dz?vesst?stu atmi?u kr?jums, piemi?as un sv?tku pas?kumu organiz?šana 2013.gad?

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Kad satiekas paaudzes (2013.gads)

Prjektu l?dzfinans? R?gas domes Izgl?t?bas, kult?ras un sporta departaments

Lasīt vair�k...


Dz?vesst?stu atmi?u kr?jums, piemi?as un sv?tku pas?kumu organiz?šana 2012.gad?.

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


St?stu kr?jums "Atmi?u vijums". Valsts sv?tku un atceres dienu pas?kumi. Ziemassv?tku sar?kojums. (2011.gads)

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Labkl?j?bas departaments

Lasīt vair�k...


Dz?vesst?stu atmi?u kr?jums "Atmi?u vijums" (2011.gads)

Projektu l?dzfinans? Latvijas kopienu iniciat?vu fonds

Lasīt vair�k...


St?stu kr?jums "Atmi?u vijums" (2011.gads)

Projektu l?dzfinans? R?gas domes Izgl?t?bas, kult?ras un sporta departaments

Lasīt vair�k...


  • Projektu lÄ«dzfinansÄ“:
Šī vietne izmanto Google Analytics sīkdatnes (cookies) apmeklējuma statistikai. Vietne nev�c apmeklēt�ju datus. Sīkdatnes Jūs varat atslēgt p�rlūkprogrammas iestatījumos. Uzzin�t vair�k