Konference

Latvijas Politiski represēto apvienības  29. Konference 2018. gada  10. februārī plkst. 10.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē.

LPRA 29. KONFERENCES DARBA KĀRTĪBA 2018.GADA 10. FEBRUĀRĪ
RĪGĀ, RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMĀ, PLKST. 10.00

1) Konferences atklāšana   10.00 – 10.10
2)  Koncerts   10.10 – 10.45
3) Konferences darba institūciju izveidošana   10.45 – 10.50
4) Konferences darba kārtības pieņemšana   10.50 – 10.55
5) Mandātu komisijas ziņojums   10.55 – 11.00
6) LPRA pr-ja I.Kaļķa ziņojums   11.00 – 11.30
7) Viesu uzrunas   11.30 – 12.00
8) Revīzijas komisijas ziņojums   12.00 – 12.20
9) LPRA Statūtu grozījumu apstiprināšana   12.20 – 13.00
                                Pārtraukums   13.00 – 13.45
10) Debates   13.45 – 14.30
11) LPRA Koordinācijas padomes un valdes darba novērtējums   14.30 – 14. 40
12) LPRA Koordinācijas padomes izmaiņu apstiprināšana   14.40 – 14.45
13) LPRA 29. konferences Rezolūcijas - Aicinājuma pieņemšana   14.45 – 15.15
14) Konferences slēgšana, karoga iznešana   15.15

Projekts

Latvijas politiski represēto apvienības 29. konferences aicinājums

Mēs, Latvijas politiski represētie, sekojam gan Latvijas, gan ārvalstu notikumiem politikā un vēlamies sniegt vērtējumus no savas pieredzes par tiem. Šis gads Latvijai ir nozīmīgs ar to, ka notiks Latvijas 100-gades svinības un 13. Saeimas vēlēšanas un prasa no mums īpašu spēku mobilizēšanos. Vērtējot mūsu valdības darbību, būtu jāatzīmē gan daži tās labie darbi, gan neveiksmes. Par apsveicamiem valdības darbiem mēs uzskatām tādus, kā:
1) plānus pāriet uz vispārējo izglītību skolās un bērnu dārzos tikai latviešu valodā, lai mazinātu sabiedrības sašķeltību un nodrošinātu visu bērnu iekļaušanos valstī un turpmākās izglītības iespējas,
2) centienus likvidēt bērnu namus, aizvietojot tos ar audžuģimenēm, lai nodrošinātu neaprūpēto bērnu individuālu audzināšanu,
3) centienus reformēt nodokļu sistēmu, lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību,
4) centienus iesaistīt plašākus iedzīvotāju slāņus valsts aizsardzības pasākumos, kas paredzēti Aizsardzības ministrijas rosinātajā Nacionālās drošības likumā, lai paaugstinātu valsts aizsardzības spējas riska gadījumos.

Mēs sagaidām, ka tuvākajā laikā tiks sakārtotas veselības aizsardzības un tieslietu sistēmas, kur vēl daudz darāmā nekārtību novēršanai. Uzskatam, ka nekārtību atklāšanā produktīvi darbojas mūsu žurnālisti, kā arī Satversmes tiesa, valsts kontrole un tiesībsarga dienests, bet trūkst institūcijas, kas izstrādātu kvalitatīvu valsts ilgtermiņa attīstības stratēģiju.

Pēdējā laikā mūsu sabiedrību ir saviļņojuši tādi notikumi kā Rīdzenes viesnīcā noklausīto oligarhu sarunu satura nonākšana atklātībā un tā saucamo čekas maisu publicēšanas jautājums. Mēs uzskatām, ka abu šo jautājumu efektīva risināšana ir neatliekama.

Kā liecina pēdējo gadu starptautiskā pieredze, mūsdienu interneta laikmetā ir iespējama citu valstu iejaukšanās demokrātiskos vēlēšanu procesos, koriģējot to rezultātus ar iedzīvotāju uzskatu manipulēšanu. Tādēļ, tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, jāveic savlaicīgi pretpasākumi, kas balstīti uz sociālo tīklu un plašsaziņas līdzekļu melu atmaskošanu un iedzīvotāju izglītošanu latviskā valstiskuma nozīmīguma apzināšanai. Tas jāiekļauj arī iedzīvotāju mūžizglītošanā. Kā vienu šādu pasākumu mēs aicinām informējošu uzrakstu pievienošanu padomju varas laikā uzceltajiem pieminekļiem, lai izgaismotu to patieso nozīmi.

No sabiedrības vēstures pētniecības izriet, ka valsts attīstības virzītājspēks nav tikai ekonomika un tautas labklājība, bet arī valstiskuma ideoloģija. Ne visās uz Saeimu startējošo partiju programmās šis uzstādījums ir pietiekami skaidri akcentēts. Turklāt tas mēdz būtiski atšķirties savā politiskajā un ekonomiskajā orientācijā Austrumu-Rietumu virzienos, kā, piemēram, Stambulas konvencijas uzstādījumi un citi, kas mums nav pieņemami izejot no valsts vēsturiskās attīstības.

Izejot no Latvijas valstiskuma nepārtrauktības doktrīnas, mēs aicinām partijas vienoties un panākt, lai tiktu atjaunoti tie sabiedrības attiecību tikumi un ideoloģija, kas bija sekmīgi parādījuši savu lietderību pirmskara Latvijā.
To starpā:
1)paaudžu un sociālo slāņu vienotība,
2)latviska Latvija visiem iedzīvotājiem (‘’Latvijas saule spīd visiem’’),
3)pilsoņu drošība bez iekšējiem ienaidniekiem. Šos tikumus un uz tiem balstītos likumus likvidēja karš un okupācijas režīms, bet tagad tos aizstāt ar citām, uz ātru roku rastām vērtībām būtu noziedzīga rīcība pret mūsu senčiem un Latvijas nākotni. Tikai ar vienotību un skaidru valstiskuma apziņu šajā priekšvēlēšanu laikā mēs varēsim noturēties pret demagoģijas un apmuļķošanas kampaņām.

Rīgā, 2018. gada 10. februārī