Ekspedīcija

Attēlu galerija

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Pārējie attēli...

Vidzemes vēstures un dabas lokos...

12.07.2018
‘’Savs zemes stūris ir jāpazīst līdz pēdējam purva cinītim, līdz pēdējam atmiņu stāstam. Ar to jūs ieaugat savā zemē, kļūstot bagātāki, gudrāki, labāki. Zemes un cilvēku mūžs lēnām jāizstāsta, un lai nekad aiz tiem nav jāliek punkts.’’ Tā savu dzīvi domāja un strādāja Melānija Vanaga.
Šogad, viesojoties Amatas pamatskolas atklātajā rakstnieces un kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas muzejā, noskatoties režisores M.Jurjānes videofilmu un noklausoties muzeja vadītājas Ingrīdas Lāces stāstījumu, izpaudās mūsu ieinteresētība rakstnieces radošajā darbībā, sarakstītajās grāmatās, kas ietvēra sevī latviešu tautas svarīgos notikumus no 17.gadsimta līdz mūsdienām. Plaši atspoguļotais 20.gadsimts – Pirmais pasaules karš, atbrīvošanās cīņas, Latvijas valsts veidošanās un sagrāve, izsūtīto latviešu traģiskais liktenis un varonība, mājas palikušo dzīve – viss pārskatāmi sakārtots un labi pārredzams.
Ingrīdas stāstījumu papildināja dokumenti, liels daudzums vēsturisku, ģeogrāfisku, etnogrāfisku faktu, ļaužu atmiņas un teikas, kad vienas dzimtas vēsture ietver sevī visas tautas likteni.
Melānijas Vanagas personīgo piedzīvojumu atklāsme, personības spēks un bagātā valoda šo unikālo vēsturisko pētījumu pārvērta nozīmīgā literārā darbībā sarakstot grāmatu ciklu ‘’Dvēseļu pulcēšanās’’ - kultūrvēsturisko epopeju septiņās grāmatās.
Grāmata ‘’Veļupes krastā’’ izdota latviešu, krievu un angļu valodā. Iestudēta izrāde ‘’Veļupes krastā’’, uzņemta filma ‘’Melānijas hronika’’ par 1941.gada deportācijām.
Līdzās muzejam ierīkota ‘’Sibīrijas zemnīca’’, zemnīca, kādā bija spiesti dzīvot uz Sibīriju deportētie. Tas bija skaudrs pārdomu brīdis katram no mums.
Atvadāmies no Amatas skolas un dodamies uz Umurgu, kur ‘’Lillas Lavander’’ ielūdza apmeklēt ziedošos lavandu laukus ‘’Mazķītās’’. Ziedu audzētāju Ingas un Riharda piedāvājumā plaša lavandas produktu un aromātu sērija, gan nelielā lavandas eļļas ieguves spiestuve.
Netālu, Umurgas ‘’Jaunozolos ‘’saimnieko Brūveru ģimene, kur staltbriežu dārzā ganās ap 400 staltbriežu. Saimnieks pievilināja dzīvniekus tuvāk iežogojumam un  mums bija iespēja vērot šo dzīvnieku hierarhiju. Interesanti, to papildināja Sarmītes atraktīvais stāstījums. Sarmīte ir īsta Zāļu sieva un gandrīz visu zina par tējām. Šajā saimniecībā atbildīgais darbs savijas ar uzņēmību, atvērtību un sirds siltumu, katrs ciemiņš ir gaidīts.
Bārdas dzimtas memoriālais muzejs Pociema pagasta ‘’Rumbiņos’’ izveidots 1968. gadā trīs dzejnieku – Friča Bārdas, viņa sievas Paulīnes Bārdas un brāļa Antona Bārdas piemiņai. 1993.gadā tika atvērta Friča Bārdas memoriālā istaba Friča Bārdas celtajā jaunajā mājā ‘’Dārziņos’’. Vērojot Bārdas dzimtas stādīto vītolu gatvi, pirtiņu, senās ēkas un skaisti izkopto dārzu, rodas iespaids, ka saimnieki ir tepat blakus. Viss liecina par muzeja darbinieku cieņu un mīlestību saglabājot Bārdas dzimtas kultūrvēsturiskās vērtības nākamajām paaudzēm, interesentus iepazīstinot ar tā laika reālo dzīvi un rīkojot atceres pasākumus dzimtai nozīmīgajās dienās.    
Fricis Bārda dzimis 1880.gada 25.janvārī, saimnieku ģimenē. Ģimene bija liela – deviņi bērni, no tiem Fricis trešais. Skolas gaitas uzsācis 1890.gadā Pociema pagastskolā, pēc tam Umurgas draudzes skolā. Vēlāk studējis filozofiju Tērbatā un Vīnē. Šajā laikā izveidojās nākamā dzejnieka personība un pasaules redzējums. Rumbiņos ir saglabāta triju dzejnieku dzīve un pieredze nākamajām paaudzēm.
Šogad, 14.jūlijā, tiks svinēti muzeja svētki – Bārdas dzimtas muzejam - 50, un Friča Bārdas memoriālajam muzejam jaunajā mājā – 25, jo vienmēr ir cieņā Friča Bārdas un Paulīnes Bārdas radošais mantojums.
No Pociema pagasta mūsu ceļš ieved Skultes ‘’Ceplīšos’’. Jāņa Jomas ģimene šeit uzsākusi savu biznesu – mūs sagaidīja prāvais dējējvistu pulciņš ar savu darbošanos, gan saimnieces lolojums – mājas saldējums, kas pazīstams ar marku ‘’Gogelmogels’’ - pašu gatavotais plombīrs ar bērnības garšu. Mēs labi atceramies, tā ir arī mūsu bērnības garša.
Pavadīta iespaidiem bagāta diena.

Tekstu sagatavoja: Laimdota Podze             

Politiski represēto biedrības „Kurzemes rajona Politiski represēto klubs” darbības nodrošināšanas un pasākumu sociālās integrācijas jomā izdevumu apmaksa tiek līdzfinansēta no Rīgas domes Labklājības departamenta budžeta programmas “Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām”