Politiski represēto ģimeņu mātēm veltītā piemiņas ansambļa atklāšana

Attēlu galerija

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Pārējie attēli...

Likteņdārzā atklāts politiski represēto ģimeņu mātēm veltīts piemiņas ansamblis

Sadarbībā ar Latvijas Politiski represēto apvienību, š.g. 10. maijā, pulksten 12.00 Likteņdārzā, Koknesē, atklāts piemiņas ansamblis, kas veltīts Sibīrijas bērnu mātēm. Atklāšanas pasākumā piedalījās „Kokneses fonda” Padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, politiski represētie, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un citi interesenti.
Raksturojot piemiņas ansambļa ideju, Latvijas Politiski represēto apvienības valdes locekle Dagnija Liepiņa saka: Piemineklis veltīts mātēm, kuras nesavtīgi ziedoja sevi, lai tālajā Sibīrijā sargātu un izglābtu savus bērnus. ,,Ar šīs piemiņas vietas izveidi mēs paužam savu mūžīgo pateicību mātēm, kuru gara spēks izsūtījumā bija nesalaužams."
Savukārt, ,,Kokneses fonda” Padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete uzsver:
"Es priecājos, ka Likteņdārzā ir piemiņas vieta Sibīrijas mātēm. Man tā ir ļoti personīga, jo arī mana mammīte un tēvs izdzīvoja, pateicoties manām vecmāmiņām Emīlijai un Mildai. Jūtos ļoti pagodināta, ka Politiski represēto apvienības vadība lūdza mani uzrakstīt  akmenī kaļamos pateicības vārdus mūsu mātēm. Tas bija ļoti grūts uzdevums. Kā pāris teikumos ietērpt milzīgo mīlestību un pašaizliedzību, ar kādu  mātes nosargāja savus bērnus izsūtījumā?  Ilgu laiku man nedevās rokā īstie vārdi, līdz kādu dienu notika brīnums - tie uzrakstījās it kā paši no sevis: „Māt, Tu man dāvāji dzīvību divreiz. Kad piedzimu un kad nenomiru badā. Sibīrijas bērns”. Man acīs saskrēja asaras. Jā, tie bija pateicības vārdi mūsu mātēm un vecmāmiņām."
Piemiņas ansamblis tika projektēts un izstrādāts ciešā sadarbībā ar Vides un būvzinātņu fakultātes dekāni un Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras profesori un vadošo pētnieci Daigu Zigmundi un Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras vadītāju, asociēto profesori un vadošo pētnieci Nataliju Ņitavsku. Pateicamies par nozīmīgo, nesavtīgo ieguldījumu Likteņdārza un Kokneses ainavas attīstībā jau vairāku gadu garumā.

Likteņdārzs ir unikāla, par Latvijas tautas ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs jau desmit gadus top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu. Te apvienojas izcila vides arhitektūra, ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu, veidojot draugu aleju, ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, digitālo ekspozīciju “Liktens gāte”, Lielo kalnu un skatu terasi. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi.  Kopš 2005. gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu Likteņdārza izveidē ir ieguldīti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 – 100 000 apmeklētāju, no kuriem aptuveni 30% viesu ir bērni un jaunieši,  un tas rosina un nostiprina latviskās kopības un nacionālās piederības sajūtu.

Skaudrā Latvijas vēsture, kuru mēs nevaram un nedrīkstam aizmirst: 1941. gada un 1949. gada izvešanu. Tā mūsu kluba biedri 10. maija rītā devās braucienā uz Likteņdārzu, kur tika atklāts piemineklis izsūtīto mātēm. Likās, ka daba raud līdz, lija lietus.
Pēc īsām Ivara Kaļķa un Sandras Kalnietes uzrunām, viņi atklāja pieminekli. Aizrāvās elpa, noliecās sirmās galvas, ieraugot akmenī iekaltos vārdus: MĀT, TU MAN DĀVĀJI DZĪVĪBU DIVREIZ, KAD PIEDZIMU UN KAD NENOMIRU BADĀ.  SIBĪRIJAS BĒRNS. Vēl īss svētbrīdis, tika dziedāta Latvijas himna un pie pieminekļa gūlās ziedi , kas bija kā pateicība mātēm par viņu iznestājām ciešanām un sāpēm.
Tālak mūsu ceļš veda uz Kokneses pilsdrupām, šo skaisto Latvijas nostūri Daugavas krastā.

Pārsla Bišofa