Projekts „Veselīgas novecošanās indikatori un mediju pedagoģijas attīstība mūžizglītības kontekstā Latvijā”

Kurzemes rajona represēto kluba un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes sadarbība pētījuma projekta  „Veselīgas novecošanās indikatori un mediju pedagoģijas attīstība mūžizglītības kontekstā Latvijā” ietvaros.

   Jau 2009.gadā sākās sadarbība starp Kurzemes rajona represēto kluba valdi un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētnieku grupu psiholoģijas habilitētās doktores Ārijas Karpovas (Dr. habil. psych) vadībā.

Kluba valdes sēdē kluba biedre V. Krieviņa (Dr.Biol.), kas vienlaicīgi pārstāvēja pētnieku grupu, pastāstīja par projekta būtību. Pateicoties Valdes priekšsēdētāja B.Ignāta, valdes locekļu un pētnieku grupas savstarpējai sapratnei sākas pētnieciskais darbs, kura mērķis bija izveidot veselīgas (veiksmīgas) novecošanās sociāli psiholoģisko un medicīniski bioloģisko raksturojumu represēto kluba  respondentiem no 65 gadiem un vecākiem.       Projekta vadošie pētnieki projekta vadītāja Ārija Karpova un habilitētais medicīnas doktors Jānis Zaļkalns (Dr. habil. med.) uzstājās kluba sapulcēs ar  skaidrojošo informāciju, kurā interesanti varēja ne tikai iepazīties ar projekta mērķi, bet arī vairāk uzzināt par zinātniskām atziņām, saistītām ar senioru vēlīnā brieduma sociālajām, bioloģiskām un medicīniskām īpatnībām.

Mūsdienu gerontoloģija – zinātne par vecuma sociālām, psiholoģiskām un bioloģiskām problēmām būtisku nozīmi piešķir gan indivīda normālas, fizioloģiskas jeb bioloģiskas, gan patoloģiskas jeb neveselīgas novecošanās gadījumiem. Daudzi novecojoši cilvēki ar savu dzīvesveidu un darbošanos apliecina, ka ir iespējama veselīga un panākumiem bagāta novecošanās. Starptautiskajos gerontoloģijas kongresos pēdējos gados īpaša uzmanība tiek pievērsta aktīva dzīvesveida un pozitīvas pašizjūtas veicināšanai. Kā liecina citās valstīs veiktie pētījumi, vecie cilvēki daudzos gadījumos tiek stereotipiski uztverti kā  bezpalīdzības un bezcerības nomākti, pesimistiski un noguruši, kas dzīves cikla noslēgumā pārsvarā saredz tikai slimību padziļināšanos un nāvi. Tomēr citi pētījumi liecina par pozitīvā potenciāla esamību šajā vecumposmā, tā apstiprinot pozitīvo emociju un subjektīvās labizjūtas nozīmi šo cilvēku dzīvē.

Daudzi autori apskata veselīgu novecošanās procesu kā tādu, kurš ietvertu cilvēka nākotnes redzējumu ar pietiekami izteiktu aktivitāti un iekļaušanos sociālajā apritē. Ja, pateicoties daudzu zinātņu ieguldījumam un uzlabotiem dzīves apstākļiem, liels dzīves gadu skaits jau tiek uzskatīts par sasniegumu, tad senioru garīgās atklāsmes, brieduma atziņas, viedums pietiekami netiek uztverti un apzināti kā vērtība, kas nepieciešama nācijas kultūras attīstībai. Līdz ar to veco cilvēku iespējamais ieguldījums sabiedrības dzīvē un viņu sociālā aktivitāte nerod savu piepildījumu. Ņemot vērā, ka ap 200 tūkstoši uzņēmīgāko un darbspējīgāko pārsvarā agrīnā un vidējā brieduma cilvēku devušies uz ārzemēm, kļūst aktuāla Latvijas cilvēkresursu ilglaicīgas attīstības programma, kurai nepieciešams arī veco ļaužu potenciāla pētījums.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes veiktais pētījums ietver vairākas pensionāru grupas, bet represēto grupa ir ļoti svarīga tieši Latvijas kontekstā, jo represijas skārušas lielu daļu no Latvijas tautas. Tie latvieši, kas izdzīvoja lēģeros un izsūtījumā ir unikāla grupa. Viņu pieredze un vērtību sistēma, ticība cilvēkiem un pasaulei  ir svarīga un nozīmīga ne tikai Latvijas psiholoģijai un vēsturei, bet arī visai Latvijas sabiedrībai.

Gribas atzīmēt kluba biedru lielo atsaucību. Neskatoties uz cienījamo vecumu un zināmām problēmām ar veselību, kluba biedri savlaicīgi nākuši uz intervijām, bijuši atklāti, patiesi savās atbildēs. Katra tikšanās reize kļuvusi par atklāsmi, šie cilvēki  ne tikai palīdzēja iegūt svarīgu zinātnisko informāciju projekta ietvaros, bet arī bagātinājuši pašus pētniekus, daloties ar savu dzīves pieredzi un dzīves gudrību.