Dzintras J?tnieces atmi?as


Dzintras J?tnieces atmi?as
Stāsti

Attēlu galerija

 

 

 

Dzintra J?tniece
Dzimusi 1939.gad? Liep?jas raj.
Lažas pagast?.

 

 Dzintra uz m?su sarunu ir atn?kusi ar m?tes – L?nas Didrihsones, pierakst?t?m atmi??m, un m?s t?s s?kam las?t:

 

 M?te raksta:

Esmu dzimusi 1915.gada 2.maij?, Aizputes apri??a, Sakas pagast?. T?vs bija Sakas muižas kal?js ?imen? bij?m asto?i b?rni, piecas meitas un tr?s d?li, es biju jaun?k?. T?vs sm?d? kala no agra r?ta l?dz vakaram, m?te apr?p?ja ?imeni un nelielo saimniec?bu, kur? bija viena govs, dažas aitas, p?ris siv?nu un vistas. No muižas bija ier?d?ts neliels zemes gabals kartupe?iem un d?rz?jiem. M?tei bija ?oti daudz darba, lai  lielo ?imeni pien?c?gi pa?din?tu un ap??rbtu. Vi?a katru br?vu br?di v?rpa, auda, ad?ja, l?p?ja, jo visus ap??rba gabalus, ve?u, dvie?us, galdautus, segas m?te auda pati. Linu ve?a bija izbalin?ta balta jo balta, m?tei vienm?r bija balts linu priekšauts, ar? t?vam sm?d? past?v?gi t?rs linu krekls mugur?. Apk?rt?jie kaimi?i ne reizi vien nobr?n?j?s, k? sm?d? str?d?jot, varot b?t tik t?rs krekls. Tas bija m?tes nopelns. Jau no mazotnes meitas tika radin?ta pie visiem darbiem, seviš?i rokdarbiem. Jau piecpadsmit gadu vecum? pratu izaust rakstainas segas un galdautus. Visas m?s prat?m rokdarbus, vec?kais br?lis un m?sas ziem? apmekl?ja skolu. M?c?bas krievu valod?.

 

Mana piedzimšana sakrita ar Pirm? Pasaules kara s?kumu. Visus satrauca zi?a par v?cu iebrukumu, liela da?a iedz?vot?ju atst?ja Kurzemi un b?ga uz Krieviju. T? k? es biju tikko piedzimusi un b?rnu pulci?š liels, vec?ki nol?ma palikt uz vietas, ko v?l?k ar? nož?loja. V?cieši pret viet?jiem iedz?vot?jiem iztur?j?s piekl?j?gi, nevienu neaiztika, ja bija vajadz?ba, sniedza ?rsta pal?dz?bu. Es s?ku atmin?ties un apzin?ties no ?etru gadu vecuma. Atminu, ka v?cu zald?ti nesa mums b?rniem t?d?s m?la kr?k?s marmel?di. Bieži pie vec?k? br??a, kuram bija 17gadu, n?ca viens v?cu zald?ti?š, t?ds jauni?š, abi ar br?li augšistab? muzic?ja uz vijol?m. T?vam un br?lim katram bija vijole. Šad tad vakaros t?vs sp?l?ja un m?s visi dzied?j?m, sestdienas vai sv?tdienas vakaros visi darbi tika nolikti mal?, dzied?j?m gar?gas dziesmas. Vec?ki bija reli?iozi un m?c?ja b?rnus tur?ties pie Dieva, bieži g?j?m bazn?c?. Ziemas vakaros lielie b?rni sas?d?s ap lielo galdu un gatavoja stundas, bet es l?du vi?iem kl?t, trauc?ju, skat?jos k? raksta un lasa. Visiem par lielu br?numu s?ku las?t un rakst?t, pati neapzinos k? tas notika, ka var?ju tekoši las?t jau ?etru gadu vecum?. M?te v?l?kos gados par to bieži run?ja, ka es bez k?das ier?d?šanas iem?c?jos las?t.

 

Apk?rt?jie meži bija bag?ti ar s?n?m un og?m, tika salas?ts tik daudz, ka pietika pašiem un v?l p?rdeva. Sm?de atrad?s ?oti tuvu pie Sakas upes. Mums pašiem bija laiva, t?vs ar puik?m bieži izbrauca uz zveju un nesa m?j?s lielus lomus ar v?rt?g?m ziv?m. T? vec?ki kop? ar b?rniem sar?p?ja uzturu un visu vajadz?go dz?vei.

 

M?su ?imene bija stipra, salied?ta, bij?m savstarp?ji un satic?gi, par to j?pateicas t?vam, kurš bija sirsn?gs un labest?gs. Vi?š prata m?s m?c?t vis?s dz?ves gudr?b?s. Par p?rk?pumiem vi?š m?s nep?ra, bet  paskaidroja t?d? ton?, ka m?s saprat?m bez k?da skand?la. T?vu m?s cien?j?m, m?te bija neieciet?g?ka, b?r?s, tad t?vs maigi ar humoru m?ti nomierin?ja un m?s bij?m priec?gi, necent?mies dar?t p?rk?pumus.

 

Muižas lielm?tei patika kal?ja b?rni, t?d?? vi?a bieži n?ca pie mums. K?du dienu lielm?te vec?kiem izteica priekšlikumu, ka vi?ai b?rnu nav, esot bag?ta un vai nevarot jaun?ko meitu (kura vi?ai seviš?i iepatikusies) atdot par audžu b?rnu. Var?šot izaudzin?t, izskolot un vi?ai b?šot meita, jo m?tei un t?vam v?l paliekot daudz b?rnu. Es visu dzird?ju, sapratu un ar liel?m baž?m gaid?ju t?va atbildi. Atbilde nebija ilgi j?gaida: ''N?, lielm?te, rokai ir desmit pirksti, kod kur? gribi, visi s?p. Es nevaru ne no viena b?rna š?irties". Kad lielm?te bija prom, es ier?pos t?vam kl?p?, bu?oju vi?u un m?l?ju, abi bij?m laim?gi.

 

Dr?z p?c š? notikuma satrauca zi?as par lielinieku ien?kšanu, un m?s b?rni skr?j?m p?ri uzkalni?am, jo tur esot lielinieki. Puikas, k? jau liel?kie, kop? ar muižas puik?m ?tri p?rskr?ja uzkalni?u, bet ?tri atgriez?s, nek?dus br?numus neredz?juši. Mums b?rniem tie lielinieki bija kaut kas seviš?i nosl?pumains, jo lielie cilv?ki sarun?j?s ?ukstus. K?du dienu iev?roju, ka visiem t?das satrauktas sejas. M?te mani pa??ma uz rok?m un r?d?ja , ka mežmal? notiek kaujas. Es, protams, tur nek? neredz?ju un nesapratu. Otr? dien? m?s b?rni sm?des priekš? kaut ko dar?j?m, kad pagalm? ien?ca divi bru?oti v?ri. Vi?i t?vam pajaut?ja, bet t?vs atbild?ja, ka neko nezinot, lika t?vam piest?ties pie sienas, ja neteikšot, nošaušot un s?ka m?r??t uz t?vu. M?s, b?rni, s?k?m ska?i raud?t un pat kliedz?m, m?te mierin?ja. T?vs past?v?ja uz to, ka neko nezinot., lai šaujot. T?vu gan palaida, bet piegodin?ja, ka n?kšot v?l, lai padom?jot.

Tos v?rus m?s nekad vairs neredz?j?m.

 

Pien?ca 1920.gads. Saslima t?vs un vairs nevar?ja str?d?t. M?te uzzin?ja, ka Dz?rves muiž? vajadz?gs dižgans un m?s p?rc?l?mies uz turieni. B?rni g?ja ganos, kop? ar m?ti slauca muižas govis. Pati m?te c?t?gi ?rst?ja t?vu, lika mums mazajiem las?t eg?u un priežu jaunos dzinumus, tais?ja vannas. P?c r?p?gas kopšanas t?va mugura atvese?oj?s.

 

Taj? paš? gad? Latvijas vald?ba s?ka bijušajiem muižas kalpiem un citiem bezzemniekiem pieš?irt 20ha lielus zemes gabalus, jaunsaimniec?bai. T?vs piepras?ja zemes gabalu uz kura atrad?s ?ie?e?u ?ka, kuras vien? gal? bija sm?de un otr? – dz?vojam? istaba. 1921.gada pavasar? p?rc?l?mies uz pieš?irto zemes gabalu, paši kolonisti aizbrauca uz V?ciju. Dz?vojam? telpa bija maza, bet pieaugušie b?rni izkl?da, br?lis s?ka str?d?t Aizput? par maz? b?n?ša vad?t?ju, m?sas sal?ga pie saimniekiem par kalpon?m. Pie vec?kiem palik?m tr?s maz?kie – Man bija seši gadi, br?lim asto?i un otram br?lim, tr?spadsmit.

 

Neaprakst?mi gr?ti bija uzs?kt saimniekošanu, bija viena govs, zirgu pa??ma no ž?da uz par?du, s?klas nebija. Vis?s zem?s s?k?s kr?zes gadi, maize bija d?rga, pirk?m rudzu graudus maizei. Las?j?m ogas, s?nes. M?sas, ko nopeln?ja, ieguld?ja saimniec?b?. T?vs atkal sm?d? kala no r?ta l?dz vakaram. Bija j?atpelna par?di. Vasar? g?ju ganos, gan?ju kaimi?u c?kas un sav?j?s. Septi?u gadu vecum? gan?ju vienpadsmit sav?j?s un kaimi?u govis, gan?bas bija mež?. Atceros, ka ganot, uzst?ju uz viena augsta celma, kam?r pasp?ju izdzied?t visas dziesmas, kaimi?u govis, Magone un Saule, bija nokl?dušas. Vakar? laidu govis raud?dama m?j?s, bet kaimi?iene mierin?ja, gan atrad?šot un atrada cit? p?av?.

 

Maz pamaz?m zeme tika atbr?vota no kr?miem. Pirmos gadus labi padev?s kartupe?i un lab?ba, p?c gadiem jau var?ja dom?t par ?kas celtniec?bu. Pirm? nepieciešam? ?ka bija - š??nis, tad k?ts un p?c?k jauna dz?vojam? m?ja. Visus darbus veica talkas veid?, jo visiem bija vajadz?gi pal?gi. Dr?z pac?l?s viena jaunsaimnieku m?ja p?r?ka par otru.

 

Apri?u pamatskol? es ar maz?ko br?li v?l m?c?j?mies, kad vec?ko br?li iesauca oblig?taj? dienest? un tur vi?š palika vair?kus gadus. Otrs br?lis pabeidza pamatskolu un aizg?ja uz Liep?jas j?rskolu. Es, p?c pamatskolas beigšanas, ?oti grib?ju iet uz vidusskolu. Taj? laik? bija j?b?v?jas, m?sas s?ka iziet pie v?riem, br?lim j?rskola j?pabeidz. Vec?ki nek?di nevar?ja manu sapni realiz?t, jo skološan?s bija d?rga. Lai k? sirds s?p?ja, sapratu ar?, ka tas nav iesp?jams. Skolot?ji vis?di mani mudin?ja m?c?ties, cent?šoties pal?dz?t, atbr?vojot no skolas naudas. Tika m?j?s spriests un run?ts vis?di, ja es ar? to vidusskolu izm?c?tos, kur p?c tam stud?tu. Par to nebija ko sap?ot, tas maks?ja d?rgi. P?c vidusskolas beigšanas darbu dab?t bija neiesp?jami. K? piem?rs tika min?ts kaimi?u d?ls – nobeidzis vidusskolu, dz?voja pie vec?kiem, jo darbu dab?t lauku jauniešiem pils?t? bija neiesp?jami. Visur pils?t? r?goj?s bezdarbs. T? es paliku ''Sm?d?s'', vasaru g?ju ganos, var?ju daudz las?t, rokdarbus str?d?t, ziem? dar?j?m ar br?li visus darbus – es pie lopiem un gatavoju, br?lis pal?dz?ja t?vam sm?d?, g?d?ja kurin?mo. Sv?tdien?s g?ju kor? dzied?t un1932.gad? m?su koris piedal?j?s lielajos dziesmu sv?tkos – R?g?.

 

Man bija sirsn?ga draudzene – Mirdza, ar kuru beidz?m kop? pamatskolu. Daudzreiz, kad gan?j?m valsts mež?, m?s savus lopus salaid?m kop? un tad bija bezgala jauki, sacent?mies ad?šan? vai tambor?šan?, p?rspried?m izlas?t?s gr?matas. Mirdza saj?smin?j?s par Kazdangas lauksaimniec?bas vidusskolu, sludin?jumu bija izlas?jusi av?z?. Vi?a bija vecsaimnieka meita, l?dzek?i at??va un vi?a aizg?ja uz Kazdangas vidusskolu. Ganos m?s ar? p?rspried?m, k?di var?tu b?t m?su n?kamie v?ri. Abas bij?m vienu pr?tu. Ka par lauka saimniec?m gan negrib?tu b?t. Iedom?jies, t?das resnas, valdon?gas lauku ''budzenes''. N?, to tik n?!

 

Liktenis tom?r ir visai sp?t?gs un m?s abas k?uv?m par negrib?t?m lauku saimniec?m. 1933.gad? man palika 18 gadi un mani iesv?t?ja Aizputes bazn?c? jaunais m?c?t?js Sak?rnis. Divas ned??as bija j?iet uz m?c?t?jmuižu, iesv?tes m?c?b?. M?c?t?js ?oti interesanti mums st?st?ja par krist?g?s bazn?cas v?sturi, izskaidroja daudz ko no B?beles, run?ja par mor?les jaut?jumiem, par m?lest?bu uz Dzimteni. Vi?š ar savu m?c?bu m?s gar?gi stiprin?ja, ejot m?j?s m?s jut?mies pacil?ti. Sv?tdienas sv?trun?s bija kas neparasti jauns, ar lielu degsmi visi klaus?j?s un izejot no bazn?cas, cilv?ki jut?s iekš?ji savi??oti, ar jaunu dieviš?u str?vu pies?tin?ti.

 

7.maij?, skaist? pavasara sv?tdien?, m?s 24 jauniešus iesv?t?ja par draudzes locek?iem Aizput?. P?c iesv?t?b?m, es d?rz? c?t?gi apkopu ?imenes dobes, nemaz neman?ju, ka mani nov?ro. Pac?lu acis un ieraudz?ju no kaimi?u pagasta paz?stamu puisi, sasveicin?j?mies un parun?j?mies k?du br?di. P?c š?s tikšan?s, vi?am rad?s bieža vajadz?ba n?kt uz sm?di kaut ko izkalt. Dažreiz n?c?s pagaid?t, jo cits jau ir priekš?, tad t?vs s?t?ja uz istabu pagaid?t. T?d?s reiz?s man vai mammai, kura no mums gad?j?mies istab?, izn?ca ilg?ka saruna.

 

Ruden?, kad lab?ba bija savesta š???os, J?kabs (t? sauca kaimi?u puisi) brauca ar savu ku?maš?nu izkult lab?bu. Pie tuv?jiem kaimi?iem man vajadz?ja iet pal?g? pie kulšanas, t?pat kaimi?i n?ca pie mums talk?. Kulšanas laik? maš?nists (t? parasti visi vi?u d?v?ja) atrada br?di, lai ar mani parun?tos, v?rdu sakot, piegrieza man v?r?bu. Citas meitas palika greizsird?gas, jo katra no vi??m cent?s ieg?t vi?a uzman?bu. Es to sapratu un man nepatika dar?t cit?m sirdss?pes, nebija ar? nek?das vajadz?bas. T?d?? vakaros nekad nepaliku uz apk?l?bu balli, bet p?c vakari??m paman?jos neman?ta aiziet m?j?s. Kar otr? dien? J?kabs mani jau pie laika pied?v?j?s pavad?t uz m?j?m, es kategoriski atteicos, jo negribu non?kt ?aužu valod?s. Paties?ba, neskatoties uz m?su gadu starp?bu, man vi?š k? cilv?ks patika, gan p?c ?r?j? izskata, gan rakstura ?paš?b?m. Vi?š bija slaida auguma, ener?isks, laipns, piekl?j?gs un sirsn?gs. Nekad neredz?ju sa?gušu, vienm?r lab? garast?vokl? un izpal?dz?gs. Vis? apk?rtn? vi?u cien?ja, uz vi?a ku?maš?nu gaid?ja ilgi, bet citu ne??ma. Vi?a ku?maš?na bija savesta lab? k?rt?b?, izk?la t?ru lab?bu un k? saimnieki, t? ar? jaunsaimnieki bija apmierin?ti ar vi?a darbu. Visvair?k man pie J?kaba patika tas, k? vi?š prata piekl?j?g? veid? atteikties no laipni uzb?z?g?m alus un š?abja gl?z?m, lai saimnieki neapvainotos. Bija pie?emts, ka p?c izkulšanas katr?s m?j?s, r?koja apk?l?bas balli. Tika kl?ti bag?t?gi galdi, br?v?ts miežu alus. Š?s apk?l?bas sauca par rudens k?z?m.

 

Kad lauku darbi bija ''Sm?d?s'' apdar?ti, sarun?j?m, ka es ziem? braukšu padz?vot Liep?j? pie vec?k? br??a un reiz? apmekl?šu m?jtur?bas kursus. Liep?j? citi kursi nebija, ka tikai priv?tuz??muma kursi. T? m?s m?c?j?mies k?das 24 meitas pie Šmita kundzes Kungu iel?.

(turpin?jums sekos).> ?pc`X?X?ormal>1955.gada 18.mart? s?k?s m?su m?jupce?š uz Latviju. Ce?š uz civiliz?ciju bija tikai viens – aizsalusi upe gandr?z 100 km garum? l?dz stacijai. Ieg?d?j?mies bi?etes uz vilcienu Vladivostoka – Maskava. Devi?i t?kstoši kilometru. Daudzas pils?tas bija man? ce??. Braucot gar Baik?la ezeru, vilciens pal?nin?ja gaitu, cauri tune?iem, gar klint?m. Maskav? iebrauc?m v?l vakar? un krievu matrozis pal?dz?ja nok??t l?dz R?gas stacijai. Tagad es beidzot ticu, ka braucam uz m?j?m, mamma noteica. Desmit t?kstoši km palika aiz muguras uz visiem laikiem. M?s brauc?m uz P?avi??m. Tagad es beidzot var?šu izrun?t v?rdus latviski, mamma pateica un dev?s uz kas?m. Atn?kusi atpaka?, klus?ja, jo kasiere neko nesaprata no latviešu valodas. Br?lis v?l sm?j?s, labi, ka Tu krieviski prati. To mums ar dz?šanu iedzina, vi?a atbild?ja. Vilciens uz P?avi??m ies tikai r?t, bet p?c p?ris stund?m ies pasta maš?na, ja šoferis b?s ar mieru, vi?š J?s aizved?s. P?c p?ris stund?m nok?uv?m radinieku apkampienos.

 

 

S?k?s atkal jauna dz?ve, tikai tagad Latvij?, sav? zem?.

 

Priekš manis person?gi viss te izv?rt?s par mazu tra??diju. Rakst?t, las?t nepratu un skol? vajadz?ja iet no pirm?s klases. M?c?jos ne tikai las?t un rakst?t, bet ar? atš?irt, kurš skolot?js ir labs, kurš tikai vienk?rši dara savu darbu un ne vair?k. Pret mani k? izs?t?to iztur?j?s daž?di, vieni ar sapratni un l?dzj?t?bu, bet citi aizkaitin?ti sol?j?s s?t?t atpaka? uz Sib?riju. M?c?jos ciešami, bet vi?u organiz?cij?s nest?jos, jaucot pl?nus par pionieru klasi. Mums st?st?ja, ka m?su paaudze dz?vos komunism? – kaut k?ds murgs.

Tikai devi?desmitajos gados viss sag?z?s. Kad nezini ko ?sti cel, tad gala izn?kums - ?iks vien ir. Kad nav tautas br?v?bas, tad vi?a v?l?s b?t br?va, tas ir z?m?s ierakst?ts. Br?vai tautai nevar dikt?t. Vai es varas v?riem ticu? Dr?z?k jau n?, t? ir mana paša izv?le.

 

Labi, ka mums ir savs Br?v?bas piemineklis, kura pak?j? st?vot sarindoj?s š?das rindi?as:                  

 

Paš? Latvijas sird?,

Uzcelts varens un stalts.

T?vzemei br?v?bai v?rdus,

Akmen? iecirtis kalts.

 

Spožas zvaigznes mirdz plaukst?s,

Saraut?s važas nost kr?t.

No ce?iem c?lusies tauta

Pie Baltijas j?ras, kas m?t.

 

Karogiem pl?vojot v?j?,

T?kstoši pak?j? st?v,

Un katram var izlas?t sej?

Br?v?bai cenas tak nav.

 

Un ja naidnieki svešie,

Grib?s m?s paverdzin?t.

Celšos ar latviešiem brašiem

Lai nes?dzas svešie, ka s?p.

....

Dabas likumi v?l? ruden?.

 

Sniegp?rslas l?ni kr?t,

Es st?vu pie atv?rta loga.

Un redzu, k? p?d?j?s lapas kr?t

No koka, zem sniegp?rslu sloga.

 

Kr?tot atvadas m?j,

G?jušai vasarai, man.

Dzeltenas, s?rtas jau baltas

Led? k? gran?t? kaltas.

 

C??ai ar lietu un v?ju,

Š?s p?d?j?s iztur?ja.

Bet daba, ja nevar ar varu

T? pielieto viltu un pan?k savu.

 

Tas ar? ?sum? viss, ko atcer?jos un v?l?jos uzrakst?t.

Dzīves stāsti

Dz?vesst?stu atmi?u kr?jums ''Atmi?u vijums''
Katrs st?sts ir tikai maza da?i?a no cilv?ka dz?ves.
Lasīt vairāk...


Aldas Ro?es atmi?as
Dzimusi 1939.gad? Mazsalac?
Lasīt vairāk...


Veras Krievi?as atmi?as
Dzimusi 1956.gad? Nori?sk?
Lasīt vairāk...


Andra Jord?na atmi?as
Dzimis 1930.gad? Tukum?
Lasīt vairāk...


Ingr?das Muskares atmi?as
Dzimusi 1941.gad? Bolder?j?
Lasīt vairāk...


Aleksandras L?res atmi?as
Dzimusi 1910.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Zaigas Gr?nbergas atmi?s
Dzimusi 1941.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Valijas Kalnietes atmi?as
Dzimusi 1943.gad? Sus?jas pagast?
Lasīt vairāk...


Metas Kronbergas atmi?as
Dzimusi 1941.gad? B?ri?u pag.
Lasīt vairāk...


Dzintras Isakas atmi?as
Dzimusi 1941.gad?
Lasīt vairāk...


Marijas Moisejas atmi?as
Dzimusi 1939.gad? Daugavpil?
Lasīt vairāk...


Sta?islava Lavrinovi?a atmi?as
Dzimis 1927.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Ilm?ra Veli?a atmi?as
Dzimis 1931.gad? Liepup?
Lasīt vairāk...


Vijas ?erpes atmi?as
Dzimusi 1941.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Irinas Holmas atmi?as
Dzimusi 1924.gad?
Lasīt vairāk...


P?tera B?rzi?a atmi?as
Dzimis 1927.gad? Lub?nas pagast?
Lasīt vairāk...


Maijas Circenes atmi?as
Dzimusi 1942.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Vijas Teteres atmi?as
Dzimusi 1929.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Rasmas Braueres atmi?as
Dzimusi 1924.gad? Ilzenes pagast?
Lasīt vairāk...


M?ras Dreimanes atmi?as
Dzimusi 1937.gad? Mazsalacas pag.
Lasīt vairāk...


Andra Kristapsona atmi?as
Dzimis 1935.gad?
Lasīt vairāk...


Art?ra Purava atmi?as
Dzimis 1919.gad?
Lasīt vairāk...


Smuidras Liepi?as atmi?as
Dzimusi 1930.gad? ?dažu pagast?
Lasīt vairāk...


Gun?ra Iv?na atmi?as
Dzimis 1922.gad?
Lasīt vairāk...


Ritas Tones atmi?as
Dzimusi 1933.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Laimo?a Upma?a atmi?as
Dzimis 1927.gad? ?r?emes pagast?
Lasīt vairāk...


Roberta Jurcika atmi?as
Dzimis 1930.gad? Bauskas rajon?
Lasīt vairāk...


J??a T?tma?a atmi?as
Dzimis 1929.gad? "Vecv?veros"
Lasīt vairāk...


Rasmas Krasti?as atmi?as
Dzimusi 1936.gad? Ropažu pagast?
Lasīt vairāk...


Zuzannas Rjabcevas atmi?as
Dzimusi 1944.gad?
Lasīt vairāk...


Brigitas Laimi?as atmi?as
Dzimusi 1947.gad? Krasnojarskas novad?
Lasīt vairāk...


Loretas Kalni?as atmi?as
Dzimusi 1954.gad? Jakutij?
Lasīt vairāk...


M?r?tes Bogdanovas atmi?as
Dzimusu 1941.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Jura Jankovska atmi?as
Dzimis 1939.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


J??a Pl?tes atmi?as
Dzimis 1947.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Dzintras J?tnieces atmi?as
Dzimusi 1939.gad? Liep?jas raj. Lažas pag.
<


?eslava Ku?inska atmi?as
Dzimis 1928.gad? Ludzas apri???
Lasīt vairāk...


Intas Bul?nas atmi?as
Dzimusi 1951.gad? Krasnojarskas novad?
Vi?a dz?vesst?stu atmi?u kr?jumam "Atmi?u vijums" nodod savas m?tes, L?cijas Bul?nas, dzimušas 1923.gada 24.janv?r?, R?g?, rakst?t?s atmi?as un dokumentus.

Lasīt vairāk...


Gaidas Kampes atmi?as
Dzimusi 1938.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Dainas ??r?es atmi?as
Dzimusi 1929.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Voldem?ra Ranti?a st?sts
Dzimis 1924.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Elitas Lindenbergas atmi?as
Dzimusi 1948.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Dzintras Rudz?tes atmi?as
Dzimusi 1936.gad? Al?ksnes rajon?
Lasīt vairāk...


Rom?na Rudz?ša atmi?as
Dzimis 1931.gad? Maskav?
Lasīt vairāk...


Georgija Raitupa atmi?as
Dzimis 1928.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Hildas Krogzemes atmi?as
Dzimusi 1932.gad? Ternejas pagast?
Lasīt vairāk...


Maigas Ivano?ko atmi?as
Dzimusi 1933.gad? ?eipenes pagast?
Lasīt vairāk...


Dzintara Kaulak?na atmi?as
Dzimis 1944.gad? Liepupes pagast?
Lasīt vairāk...


In?ras Zeidmanes atmi?as
Dzimusi 1930.gad? Limbažos
Lasīt vairāk...


Leon?da Bergma?a atmi?as
Dzimis 1930.gad? Lielauces pagast?
Lasīt vairāk...


Li?nas Mauri?as atmi?as
Dzimusi 1934.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Lijas ?er?ikovas st?sts
Dzimusi 1934.gad? R?g?
Lasīt vairāk...


Voldem?ra Egl?ša atmi?as
Dzimis 1923.gad? Valmieras apri???
Lasīt vairāk...


Intas Bul?nas atmi?as
Dzimusi 1951. gad?
Krasnojarskas apgabal?

Lasīt vairāk...


Aleksandra Gr?nberga atmi?as
Dzimis 1953. gad?
Magad?nas apgabal?

Lasīt vairāk...


Astr?das Holmas atmi?as
Dzimusi 1954. gad?
Krasnojarskas apgabala Tasejevo

Lasīt vairāk...


Gaidas Plaunovas atmi?as
Dzimusi 1949. gad?
Petropavlovskas apg., Kazahstan?

Lasīt vairāk...


J??a Alsberga atmi?as
dzimis 1955. gad?
Omskas apgabala, Maska?enku rajon?

Lasīt vairāk...


  • Projektu līdzfinansē:
Šī vietne izmanto Google Analytics sīkdatnes (cookies) apmeklējuma statistikai. Vietne nevāc apmeklētāju datus. Sīkdatnes Jūs varat atslēgt pārlūkprogrammas iestatījumos. Uzzināt vairāk